- Ekonomikas izaugsmi paredz 2% - 2,5% robežās.
- Pārtikas precēm inflācija varētu būt 1% līdz 2%, pakalpojumiem 3% robežās.
- Akcīzes kāpums kopējo cenu līmeni ietekmēs par 0,5%.
- Ienākumu pieaugums varētu turpināties 6-7% robežās - lēnāk nekā iepriekš.
- Gada beigās vidējā alga uz papīra varētu tuvoties 1200 eiro.
- Bezdarbs turpinās samazināties.
- Dažādām iedzīvotāju grupām pirktspēja neuzlabosies vienmērīgi.
- Par komunālajiem pakalpojumiem un īri būs jāmaksā mazāk, cenas augs lēnāk nekā pērn.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš paredz, ka šogad dzīves dārdzību visvairāk ietekmēs nodokļu izmaiņas. Proti, degvielas un alkohola akcīzes likmes pieaugums kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par aptuveni 0,5%.
„Pakalpojuma cenas, visticamāk, turpinās augt par 3% kā līdz šim. Savukārt pārtikas cenu ziņā pasaulē vērojama zināma stabilitāte, līdz ar to tur tā inflācija varētu būt nedaudz mazāka – 1 līdz 2% robežās. Savukārt ienākumu ziņā pieaugums turpināsies, tas būs 6-7% robežās, kas ir lēnāk nekā iepriekšējos divos gados, bet arī ekonomika varbūt šobrīd neaug tik strauji, cik vēlētos.
Gada beigās mēs jau sagaidām, ka vidējā darba alga pirms nodokļa nomaksas varētu tuvoties 1200 eiro,” sacīja Āboliņš.
Viņš prognozē, ka arī nozaru attīstības ziņā šis gads no iepriekšējā būtiski neatšķirsies, līdz ar to iedzīvotāji lielas izmaiņas nesajutīs. Bezdarbs turpinās samazināties, ienākumi augs. Situācija ir pietiekami stabila.
Savukārt “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka dzīve kļūst dārgāka, un tas ir process, no kura izvairīties nevar.
„Protams, ka visu iedzīvotāju pirktspēja neuzlabojas vienmērīgi katru gadu. Daudzām sabiedrības grupām šī inflācija ne vienmēr ir pozitīva. Strādājošajiem pirktspēja uzlabosies labi, inflācija nebūs tik jūtama. Sabiedrības grupām, kur ir vairāk bērnu, tur pirktspēja var uzlaboties krietni lēnāk, jo ienākumi neaug tik strauji kā patēriņa groza izmaksas,” skaidroja Gašpuitis.
“Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare teic, ka šogad izmaksu ziņā no līdera pozīcijām tiks gāztas ar mājokli saistītās izmaksas – par komunālajiem pakalpojumiem un īri būs jāmaksā mazāk, cenas pieaugs lēnāk nekā pērn.
„No šī gada janvāra stājas spēkā jaunais gāzes tarifs, kā arī sadales tīkla tarifs, kas pavilks uz leju elektrības izmaksu cenas. Kaut gan ir palielinājies dabas resursu nodoklis, kas cels sadzīves atkritumu izvešanas cenas, bet tā ietekme būs mazāka,” norādīja Laimdota Komare.
Viņa stāstīja, ka jau no gada sākuma autovadītāji pamanīja, ka par degvielu jāmaksā vairāk, bet no marta cenas pieaugs arī alkoholam. Turklāt tās nav vienīgās cenu kāpuma izmaiņas, kas šogad patukšos iedzīvotāju maciņus.
„Reģionālā transporta biļešu cenas mainīsies, un arī Latvijas Pasta pakalpojuma cenrādis mainās,” atgādināja ekonomiste.
Laimdota Komare prognozē, ka šogad algu kāpums sabremzēsies, bezdarbs saglabāsies zems, kā arī pie mērenās inflācijas pieaugs iedzīvotāju pirktspēja.
