ĪSUMĀ:
- Eksperti: Krievijas ekonomiskās izolācijas periods varētu ilgt vismaz 5 gadus.
- Krievijas ekonomists prognozē ļoti lielu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu; inflācija var sasniegt 30%.
- IKP krituma aplēses gan ir dažādas, optimistiskās – ekonomikas sarukums par 8%.
- Krieviju pametušas vairāk nekā 400 ārvalstu kompānijas; aizplūst arī darbaspēks.
- Eiropas Komisijas pārstāvis: Krievija zaudē labākos un talantīgākos cilvēkus.
Amatpersonas Maskavā ir centušās mazināt Rietumu sankciju nozīmi, solot, ka Krievija pielāgosies. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir teicis, ka valsts no krīzes izkļūs spēcīgāka. Tomēr vairāki eksperti, investori un diplomāti norādīja, ka Putina karš pret Ukrainu un globālā reakcija uz to krasi mainīs Krievijas ekonomikas nākotni, atsviežot valsti 30 gadus senā pagātnē.
Valsts ekonomikai sabrūkot, būtiski mainīsies tas, kā vidusšķiras pilsoņi pelnīs un tērēs savu naudu.
Eksperti pieļāvuši, ka gaidāmais Krievijas ekonomiskās izolācijas periods varētu ilgt vismaz piecus gadus, bet, visticamāk, tas būs mērāms desmitgadēs.
"Es teiktu, ka mēs novērosim ļoti, ļoti lielu iekšzemes kopprodukta kritumu, sākot no tuvākajiem 2 līdz 3 mēnešiem. Un mana prognoze šim gadam ir kritums par aptuveni 12%, un reālie ienākumi kritīs vēl vairāk – par aptuveni 15%. Budžets, protams, būs sarkanā krāsā, jo valstij būs jāizmaksā lielāka nauda pensionāriem. Inflācija ies uz augšu, un domāju, ka gada beigās tā sasniegs vismaz 30%. Un būtiskākā lieta ir tā, ka Krievijas ekonomika nevis cietīs lielu triecienu un tad atkopsies, kā tas bija 2008. un 2009. gadā, bet tā arvien biežāk redzēs nelielu vai vidēju izaugsmi un krīze mēnesi no mēneša pasliktināsies," Latvijas Transatlantiskās organizācijas diskusijā par Krievijas ekonomikas nākotni sacīja Krievijas ekonomists Vladislavs Inozemcevs.
Inozemceva prognozētais Krievijas IKP kritums ir būtisks kaut vai tad, ja salīdzina to ar Rietumu noteikto sankciju ietekmi, kas bija manāma pēc Krimas aneksijas. Starptautiskais Valūtas fonds lēsa, ka toreizējo Rietumu sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku laikā no 2014. līdz 2018. gadam bija 1% no IKP. Ja kritums būs padsmit procenti, tā būs lielākā recesija kopš 90. gadiem. IKP krituma aplēses gan ir dažādas, optimistiskās – 8%.
Rietumiem izolējot Krieviju, dažādu ārvalstu kompāniju skaits, kas pametušas valsti, pārsniedz 400.
Eksperti arī nesaskata, ka tuvāko vismaz piecu gadu laikā Rietumu kompānijas būs gatavas atgriezties Krievijā. Tāpat no Krievijas aizplūst darbaspēks, arī viesstrādnieki. Valsti varētu būt pametuši teju pusmiljons cilvēku, pārsvarā vidušķira. Un arī tas Krievijas ekonomiku ilgtermiņā ietekmēs sāpīgi. Uz to norādīja arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Mārtiņš Zemītis.
"Es domāju, ka ekonomikas ciešanas Krievijai būs būtiskas, bet domāju, ka ilgtermiņā būtiska ir ne tikai kapitāla, bet arī cilvēka kapitāla aizplūšana. Domāju, ka Krievija zaudē labākos un talantīgākos. Jebkurš, kurš vēlējās izveidot Krievijā augsto tehnoloģiju kompāniju, tuvāko 10 līdz 20 gadu laikā to nedarīs, darīs to citur. Jā, Krievija bija valsts, kas būvēta uz resursu ieguvi, bet bez cilvēkiem tai būs ļoti grūti atjaunoties," sprieda Zemītis.
Lai gan Krievijai būtiskās naftas un gāzes importa embargo Eiropa noteikusi nav, tomēr ir skaidrs, ka arī šajā frontē Krievijas ekonomika ilgtermiņā zaudēs ievērojami.
"Ir skaidrs, ka tirgus Krievijas enerģijai Eiropā un ne tikai ilgtermiņā ir krietni samazinājies. Ja skaitām potenciāli neiegūtas summas, tad, iespējams, runājam nevis par miljardiem, bet triljoniem dolāru," teica "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Savukārt ekonomists Sergejs Gurijevs skaidroja , ka, lai gan energoresursu embargo nav noteikts, boikots vērojams no privāto kompāniju puses, un tas ir nozīmīgs.
"Krievijas nafta jau tagad pārdodas ar milzīgu atlaidi, un neformālās aplēses liecina, ka jau tagad aptuveni puse Krievijas naftas nav pārdodama. Bet Starptautiskās Enerģētikas aģentūra prognozē, ka aprīlī ik dienu netiks pārdoti aptuveni 3 miljoni bareli naftas," norādīja Gurijevs.
Atsevišķi eksperti arī norādījuši, ka Putins, nākot pie varas, solījis izbeigt haotiskos 90. gadus un uzlabot dzīves apstākļus. Daudzus gadus miljoniem Krievijas iedzīvotāju bijusi iespēja pirkt Rietumu mašīnas, elektrotehniku, tērpties Rietumu zīmolu apgērbos, doties atpūtas ceļojumos uz Rietumiem. Acīmredzams dzīves līmeņa kritums, nespēja nodrošināt šiem cilvēkiem stabilitāti un ekonomisko atbalstu iedzīvotājos var raisīt pieaugošu neapmierinātību, kas savukārt apdraudēs Kremļa saimnieku arvien vairāk.
