Vakar vērtēšanai sabiedrībai nodotie pirmie soļi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā paredz nākamgad par 25 latiem paaugstināt minimālo algu, bet par 18 latiem - atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu cilvēkiem ar augstiem ienākumiem paredzēts saglabāt 45 latu līmenī, bet ar mazākiem - gandrīz divkāršot. „DNB bankas” socioālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka pēc šo pasākumu ieviešanas cilvēki ar zemiem ienākumiem izjustu visai nozīmīgu ienākumu pieaugumu: „Pieņemsim, ka cilvēks strādā ar minimālo algu un viņam ir viens apgādājamais, tad neapliekamā minimuma un atvieglojuma paaugstināšanas rezultātā jau vien viņam ienākumi pieaug par vienu desmito daļu. Ja vēl palielinās arī alga, ceļoties minimālajai algai, tad vēl kādi 10% apmēram nāk klāt. Tā kā šādam cilvēkam jau varētu būt nākamgad alga par 20% lielāka. Joprojām, protams, tā būs diezgan maza, bet katrā ziņā 20% ienākumu pieaugums ir diezgan straujš kāpums.”.
Arī „SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis lēš, ka iecerētā atvieglojumu celšana un neapliekamā minimuma diferencēšana visvairāk palīdzētu ģimenēm ar bērniem, kuru kopējie ienākumi ir salīdzinoši mazi. Iecerētais minimālās algas apmērs, viņaprāt, ir optimāls un straujāk to nevajadzētu celt, lai tādejādi nebremzētu darba tirgu.
Edmunds Rudzītis: „Faktiski jau darba tirgu minimālās algas strauja celšana drīzāk var bremzēt un gremdēt. Primārais fokuss tomēr būtu darbaspēka nodokļu sloga mazināšana un tikai pēc tam šī minimālās algas palielināšana. Minimālās algas palielinājums, ja tas ir, šajā momentā nedrīkst būt straujš, jo tas ļoti bremzēs darba tirgu un tas var nevis mazināt bezdarbu, bet drīzāk daļa cilvēku kaut kādā veidā var zaudēt darbu.”
Savukārt ēnu ekonomikas pētnieks ekonomists Arnis Sauka atgādina, ka viens no galvenajiem ēnu ekonomikas dzinuļiem ir aplokšņu algas un iecerētā minimālās algas celšana palīdzētu kaut kādā mērā šo problēmu mazināt. Minimālo algu, viņaprāt, gan vajadzētu celt vairāk: „Mēs jau daudzkārt esam uzsvēruši, ka instrumenti, ko valdība izmanto ēnu ekonomikas mazināšanai - vai nu tie ir nodokļi vai arī algas, vai arī tas ir kaut kas cits - ir tomēr jāpielieto mazliet nopietnākās devās. Šie ir piesardzīgi soļi, un tie pilnīgi noteikti ir soļi pareizajā virzienā, bet iespējams, un, visticamāk, ka šī piesardzība tomēr neatmaksāsies. Ieteiktu būt nedaudz drosmīgākiem - gan pielietojot nodokļu sistēmu vai citas sistēmas. Tomēr spert soļus mazliet radikālākus, jo problēma, kā mēs to ļoti labi zinām, ir diezgan radikāla.”
Jāatgādina, ka Finanšu un Labklājības ministrijas darbu pie nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem sāka pagājušā gada beigās - pēc kārtējā sabiedrības sašutuma viļņa par lielajām ienākumu atšķirībām Latvijā. Finanšu ministrijas ieskatā, iecerētajiem nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem nākamā gada budžeta izstrādē jābūt prioritāriem.
