Panorāma

Kā Latvijai kļūt turīgākai?

Panorāma

Uzņēmējiem nepieciešama stabilitāte

Naudas drukāšana ekonomiku nevar iekustināt

Ekonomisti: Naudas drukāšana ekonomiku nevar iekustināt

Ar pretsāpju tableti nevar izārstēt slimību, var tikai mazināt sāpes. Tas pats attiecas uz Eiropas Centrālās bankas sākto naudas drukāšanu, kas aizvien nav iekustinājusi stagnējošo eirozonas ekonomiku. Šāds viedoklis trešdien izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu diskusijā, kurā tika spriests, kā nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi apstākļos, kad valstīm ir lieli ārējie parādi.

Lai gan diskusijās izskanēja viedoklis, ka šāda rīcība bijusi labāka nekā nekāda, eksperti brīdina – šāda pieeja valstīm liek iemigt un kārtējo reizi atlikt strukturālās reformas.

Daudzu Nobela prēmijas ekonomikā laureātu uzskats, ka gauso globālo ekonomiku, var iekustināt tikai ar naudas drukāšanu, ir izgāzies. Kaut tā ļāva bankām aizņemties naudu par ļoti zemām izmaksām, tas nedeva gaidīto rezultātu. Bankas nekreditēja uzņēmumus valstīs, kurās ir lieli ārējie parādi vai augsts budžeta deficīts, vairoties, ka brīdī, kad parādu nasta kļūs pārāk smaga, tiks celti nodokļi, vēl vairāk bremzējot izaugsmi. Tas īpaši skartu mazās ekonomikas.

Šobrīd Latvijas valsts parāds ir 8,56 miljardi eiro, kas ir 34,5% no IKP. „Valstis ar lielu ražošanu spēj šo parādu apkalpot augstākos līmeņos. Tās spēj sasniegt 90% un vairāk procentus no IKP. Mazām valstīm situācija nav tāda. Tur maksimums 40%, 50% un 60% ir ļoti ātri sasniedzami. Tāpēc mūsu uzdevums ir sākt šīs diskusijas sākumu, lai politikas veidotāji tajā iesaistās un saprot,” stāsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kaut naudas drukāšana ir devusi nelielu grūdienu ekonomikas virzībā, šis solis jau drīzumā draud ar bumeranga efektu. Eirozonas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības galvenokārt nodrošināja zemais eiro kurss. Savukārt eirozonas valstu valdības, paļaujoties, ka Eiropas centrālā banka izpirks sliktos vērtspapīrus un vajadzības gadījumā sniegs palīdzību, arvien gausāk virzīja strukturālās reformas.

Piemēram, kad ASV kāds štats iznieko naudu un nevar nomaksāt parādus, par to ir atbildīga štata vadība. Federālā valdība nevienu šādā situācijā nav glābusi pēdējo 200 gadu laikā,” skaidro Ziemeļkarolīnas Universitātes profesors Tomass Greness. „Turpretī Eiropā par Grieķijas izniekoto naudu  ir atbildīga visa Dienvideiropa. [..] Ja mēs varētu atgriezties pagātnē un vajadzētu iedarbināt agrīnās ES likumus, ka katras valsts parāds ir tās pašas problēma. Tas gan notiks. Bet, ja valstīm reiz tas tika ļauts, bija skaidrs, ka kādreiz kam tādam bija jānotiek,” norāda profesors.

Tikmēr lētās naudas pieejamību mudina izmantot Saeimas opozīcija, rosinot pārfinansēt virkni Latvijas parādsaistību. Tas dotu 40 miljonu eiro ietaupījumu, ko nākamgad varētu novirzīt mediķu un skolotāju algām. Kaut šis priekšlikums trešdien skatīts Saeimas budžeta komisijā, maz ticams, ka tas gūs apstiprinājumu dažādu ierobežojumu dēļ.

„Šie iemaukti, ko uzliek EK ir tik skarbi, ka nedod mums iespēju vismaz riskēt,” pauž Saeimas deputāts Igors Pimenovs („Saskaņa”). „Kā saņemt šos līdzekļus nav skaidrs [..] Secinu, ka tā nav laba finanšu konjunktūra. Otrs secinājums, ka likumdošana mums nedod iespēju iet uz priekšu. Šāds kapitālisms mums nav vajadzīgs. Mums vajag kaut ko citu,” saka Pimenovs.

Par spīti iebildumiem Pimenovs aizvien ir gatavs savu priekšlikumu iekļaut arī nākamā gada budžeta projektā. Tikmēr Latvijas Banka uzskata – stabilu izaugsmi un naudas ietaupījumu dotu vien uzsākto strukturālo reformu turpināšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti