Viens no argumentiem, ar ko labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") skaidroja nepieciešamību pēc minimālās algas celšanas, bija labklājības līmeņa palielināšana mazturīgākajai sabiedrības daļai. Ekonomisti gan uzsver – ieguvumi no tā tik lieli nebūs. Drīzāk iegūs valsts maciņš, jo pretēji neapliekamā minimuma palielināšanai minimālā alga tiek aplikta ar nodokļiem.
"Minimālās algas celšanas negatīvais risks šobrīd ir diezgan liels. Pašlaik minimālā alga jau veido apmēram 45% no vidējās algas, kas ir arī starptautiski augsts līmenis. Līdz ar to tas galvenais, lai nevis spiest uz augšu to zemo galu, bet radīt vidi tādu, lai būtu ražīgāku uzņēmumu, kas spētu samaksāt vairāk," sacīja "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Bankā norāda, ka minimālās algas celšana nav brīnumnūjiņa, kas ar vienu mājienu mazinās ienākumu nevienlīdzību, un ka pēdējos gados minimālās algas kāpums visās trijās Baltijas valstīs pārsniedzis nominālā darba ražīguma pieaugumu.
Tikmēr ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka norāda – lielais zemo algu saņēmēju īpatsvars patiesībā slēpj augstu aplokšņu algu līmeni. Šis solis tiešām varētu mazināt aplokšņu algu īpatsvaru.
"Protams, uzņēmējiem, atsevišķiem uzņēmējiem kopumā ekonomikā, kur nav tik liela izteikta aplokšņu algu proporcija, šāds solis vienozīmīgi palielinātu izmaksas. Tomēr, ņemot vērā, ka ēnu ekonomika ir augsta un aplokšņu algu īpatsvars ir augsts, pat neadekvāti augsts, mēs varam droši prognozēt, ka uzņēmēji no tā necietīs un nebūs pamata galvenajām nozarēm palielināt kaut kādas maksas par pakalpojumiem," uzskata Sauka.
Kopš šā gada 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū un trešā zemākā Eiropas Savienībā. Bieži piesauktajā Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Latvijā pēc palielināšanas minimālā alga sasniegs 380 eiro.
Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati par atalgojuma līmeni otrajā ceturksnī gan skaidri parāda - teju pusei jeb vairāk nekā 45% iedzīvotāju ik mēnesi ir tikai 450 eiro, kas ir par 70 eiro vairāk nekā minimālā alga. Šādu strādājošo īpatsvars, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 2%.