Ekonomisti: Mežsaimniecības, piena lopkopības un graudkopības uzņēmumiem Ukrainas karš nesis augšupeju

Mežsaimniecībā, piena lopkopībā un graudkopībā strādājošajiem uzņēmumiem Ukrainas kara izraisītā krīze nesusi nevis lejupslīdi, bet augšupeju, apliecināja Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti. Ieguvēji ir arī tie uzņēmumi, kas jau pirms kara sākšanās bija izveidojuši dažādiem materiāliem krājumus, kuriem šobrīd ir strauji pieaugusi cena un sarukusi pieejamība. Tāpat kara negatīvā ietekme mazāk jūtama tiem uzņēmumiem, kas orientēti uz Rietumu tirgiem. 

Ekonomisti: Mežsaimniecības, piena lopkopības un graudkopības uzņēmumiem Ukrainas karš nesis augšupeju
00:00 / 05:22
Lejuplādēt

Ukrainas kara izraisītā krīze Latvijas ekonomikai kopumā ir zaudējums, un atrast nozares, kuras šajā laikā iegūst, nav nemaz tik viegli, atzina “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

„Iespējams, ka šāds ieguvējs ir mežsaimniecība. Pagājušā gada beigās, šī gada sākumā šķita, ka no ļoti augstā līmeņa, kurā koksnes cenas bija sakāpušas, tās varētu samazināties, un tam, iespējams, tālāk pa ķēdīti būtu ietekme uz apaļkoksnes cenām. Tomēr lielākajai daļai koksnes produktu cenas atkal ir drīzāk augošas. Tās ir ļoti augstas. Tāpat ļoti augstas cenas ir dažādiem enerģijas produktiem, piemēram, granulām. Tāpat arī zāģmateriāliem. Ja koksnes produktu cenas ir augstas, tad būtu loģiski, ka arī apaļkoku cenas ir augstas un tas dod ieguvumu mežu īpašniekiem. Par spīti tam, ka degviela ir dārga un vēl dažas izmaksas ir pieaugušas. Tur varētu būt ieguvumi,” norādīja Strautiņš.

Ekonomists uzsvēra, ka kara ietekmē ievērojami pieaugušas arī graudu cenas.

Tāpat cena pasaules tirgos ārkārtīgi augstā līmenī ir atsevišķiem piena produktiem, piemēram, piena pulverim un sviestam. Savukārt Latvijā ir ļoti augstas svaigpiena cenas.

Strautiņš sacīja: “Tie, kuriem iet slikti, tie skaļi kliedz, un tie, kuriem ir labi, – tie klusē. Tātad kas no tā cieš? Tie ir piena pārstrādātāji, kuru tirgus ir vietējais, Latvijas patērētāji, kuri pārdod svaigos produktus. To cenas kustas daudz lēnāk, tās ir daudz inertākas. Viņiem jāpērk ļoti dārgs svaigpiens, un viņi saka: „Mēs tūlīt nomirsim, ārkārtas situācija, palīgā!” Runājot par lauksaimniecību, tieši piena lopkopību, tur neapšaubāmi ir arī sarežģījumi, viņi ir lieli elektrības patērētāji. Gan elektrība, gan degviela ir dārgāka, bet pārdošanas cenas lauksaimniekiem, kas strādā piena lopkopībā un graudkopībā, šobrīd ir vienkārši fantastiskas.”

Savukārt “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece stāstīja, ka Latvijas ražotājiem ir iespēja aizvietot Krievijas, Baltkrievijas un arī Ukrainas daļas Eiropas tirgos, uz kuriem šīs trīs valstis šobrīd aktīvi neeksportē.

„Un tad tās jomas ir pārtika, pārtikas ražošana, arī lauksaimniecība, tie ir koksnes produkti un arī tekstila izstrādājumu ražošana. Vēl ir jāmin tas, ka augsto gāzes cenu ietekmē aug arī pieprasījums pēc kurināmās koksnes. Tas ir vēl viens pozitīvais pieprasījuma stimuls kokapstrādes nozarei. Šeit ļoti izšķirošs būs izejmateriālu jautājums, proti, vai tos izdosies dabūt, lai pieprasījumu apmierinātu,” atzīmēja Buceniece.

Vērtējot kara ietekmi uzņēmumu līmenī, Buceniece sacīja, ka

labāk klājas tiem, kas bija izveidojuši materiāliem krājumus, kuriem šobrīd ir strauji pieaugusi cena un sarukusi pieejamība.

„Tātad viņiem materiāls jau bija agrāk iegādāts par zemāku cenu un tagad, protams, pārdošanas cenai augot, tad peļņa ir pieaugusi. Tad ieguvēji ir tie, kas savlaicīgi atvadījās no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem un sadarbības partneriem. Tas, ka šie ir augsta riska tirgi, ir zināms jau labu laiku, un bija daļa uzņēmumu, kas pēc 2014. gada Krimas aneksijas mainīja stratēģiju,” pauda Buceniece.

Viņa skaidroja, ka ieguvēji ir arī tie uzņēmumi, kas dažādoja savas piegādes. „Tātad, piemēram, iepirka kaut kādus materiālus no Krievijas, bet ne tikai – arī no citām vietām. Šādiem uzņēmumiem jaunās attiecības, aizejot no Krievijas tirgus, nebūs jāveido no nulles. Viņiem jau ir uzticības kredīts, un tad ir daudz vienkāršāk palielināt apjomus, nevis sākt no nulles,” paskaidroja Buceniece.

Arī Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa akcentēja, ka uzņēmumi, kas ir orientēti uz Rietumu tirgiem, iespējams, krīzi tik būtiski neizjutīs. 

Turklāt ir iespēja, ka atsevišķi uzņēmumi var spēcīgi augt, sākt pelnīt vairāk un arī palielināt darbinieku algas.

„Un ir signāli no tādām [nozarēm] kā, piemēram, kokrūpniecība, arī metālapstrāde. Tātad pieprasījums Rietumos varētu pieaugt, jo šobrīd trūkst Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas ražojumi šajos Rietumu tirgos. Un, ja pieprasījums pieaug un mūsu uzņēmumi spēj aizpildīt šīs nišas, tad tā ir pat iespēja šajos laikos,” uzskata Bērziņa.

Tikmēr “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš piebilda, ka

kara ietekme pozitīvi varētu ietekmēt arī uzņēmumus, kas darbojas biznesa pakalpojumu un informāciju tehnoloģiju (IT) jomās.

„No Krievijas daudzi uzņēmumi ir aizgājuši. Piemēram, “Accenture” Krievijā aizvēra savu struktūrvienību. Tad varētu sagaidīt, ka daļa no tur domātajiem pasūtījumiem nonāk šeit. Varētu arī pieļaut, ka kāds uz šejieni pārceļas strādāt, kā tas bija ar Baltkrieviju. Lai gan no Krievijas daudz Latvijā iekšā nelaiž. Varbūt kāds no Ukrainas atbrauc uz Latviju un strādā šajā nozarē,” atzīmēja Strautiņš.

Viņš arī sacīja, ka IT un biznesa pakalpojuma nozarēm bija laba izaugsmes prognoze jau iepriekš un karš tās pat varētu labvēlīgi ietekmēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt