Pārmērīgi liela ekonomikas atkarība no ES līdzekļiem, solījumu nepildīšana attiecībā uz nodokļu sloga samazinājumu, zema uzticība tiesu sistēmai, vājš atbalsts uzņēmējiem un eksportam, kā arī iedzīvotāju neuzticēšanās valsts varai - uz šādām problēmām norāda „Ekonomistu Apvienības 2010" speciālisti.
Ekonomistu paustās bažas diskusijā par ES līdzekļu paredzamo izlietojumu Latvijā apstiprina arī nozaru eksperti - piemēram, autoceļu būvnieku organizācijas „Latvijas Ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš norāda, ka autoceļu remonti valstī pēdējos gados nav apstājušies lielā mērā tikai pateicoties tikai ES finansējumam. „Vienīgā nauda, uz kuras nozare iepriekšējos septiņus gadus ir faktiski dzīvojusi, ir bijusi ES nauda. Ja tās nebūtu, tad naudas nebūtu. Un, otrkārt, gribu pateikt paldies ES, ka tā rūpējas par sevis celtajiem ceļiem. Viņi saka tā - ja jūs ceļus, kurus par ES naudu esat uzcēluši, nekopsiet tā kā vajag, tad mēs jums naudu vairāk nedosim," saka Bērziņš.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis pievērš uzmanību, ka valstī ir vāji plānoti pasākumi, kas veicinātu ekonomisko izrāvienu, bez tam nepamatoti ir ierobežotas pašvaldību iespējas veicināt uzņēmējdarbības attīstību.
„Iepriekšējos 15 gados valdība nav spējusi piedāvāt kaut kādas sakarīgas attīstības programmas, un tāpēc pie decentralizētas situācijas ir jādod iespēja pašvaldībām kaut ko darīt. Un līdz ar to tas ir saistīts ar divām problēmām. Pirmā problēma - atļaut pašvaldībām tieši atbalstīt uzņēmējdarbībām. Un otrā problēma ir - neīstenot valdības makroekonomisko attīstības scenāriju. Valdība saskaņā ar makroekonomisko scenāriju grib krasi samazināt pašvaldību daļu valsts kopbudžetā, bet mēs uzskatām, ka ir jāpanāk kaut kāds līdzsvars, kad aptuveni ceturtā daļa no nodokļiem ietu uz pašvaldībām," norāda Pūķis.
Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone savukārt uzskata, ka, plānojot Latvijas ekonomikas izaugsmi un ES līdzekļu izlietojumu nākotnē, nav pareizi pretnostatīt investīcijas cilvēkresursos investīcijām tehnoloģijās un infrastruktūrā. „Vajadzīgi gan dzelži, gan cilvēki, jo bez dzelžiem mēs nevaram industriālo politiku veidot, nevaram nekādu ekonomisko izrāvienu radīt. Un savukārt bez izglītotiem un nodarbinātiem cilvēkiem, bez cilvēkiem, kas dzīvo šeit, mēs nevaram šos dzelžus darbināt," saka Meņģelsone.
Savukārt atzinīgu vērtējumu ekonomistu vidū ir guvis Latvijas sasniegtais makroekonomikas vides stabilizēšanā, kā arī tās veiktie pasākumi, lai novērstu ekonomikas krīžu atkārtošanās iespēju nākotnē.
