„Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna par galveno izaugsmes palēnināšanās iemeslu sauc situāciju Krievijā un, visticamāk, arī vārgu eirozonas izaugsmi. Tas ietekmēja ne tikai eksportu, bet arī investīcijas, uzņēmumiem kļūstot daudz piesardzīgākiem jaunu projektu īstenošanā.
Savukārt mājsaimniecību patēriņš, izskatās, saglabājis savu lomu kā galvenais izaugsmes virzītājspēks. Piemēram, mazumtirdzniecība 4.ceturksnī auga par 4% salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn, kas ir pat nedaudz straujāka izaugsme nekā 3.ceturksnī. Decembra mazumtirdzniecības dati gan ir bijuši vājāki nekā oktobrī-novembrī - izskatās, ka pērn Ziemassvētku tēriņi bijuši diezgan piesardzīgi, atzīst Strašuna.
Arī „Nordea” ekonomikas eksperts Gints Belēvičs norāda - lai gan detalizētāka informācija pa nozarēm šobrīd nav pieejama, publicētie dati liecina, ka galvenie IKP virzītāji, kā ierasts, pēdējā laikā bijuši iekšējais patēriņš un būvniecības sektors, savukārt apjomi samazinājušies apstrādes rūpniecībā.
Belēvičs skaidro, ka kritums apstrādes rūpniecībā ir tiešā mērā saistīts ar notikumiem Krievijas tirgū - iedzīvotāju maksātspējas mazināšanās, Krievijas rubļa straujais kritums un ieviestās ārējās tirdzniecības sankcijas.
„Visasāk Krievijas efekts izpaudās tieši gada izskaņā, kad rubļa vērtība piedzīvoja visstraujāko kritumu. Šī gada pirmie divi ceturkšņi parādīs to, vai uzņēmumiem apstrādes rūpniecībā, kas cieši sadarbojas ar Krieviju, būs izdevies atrast alternatīvus noieta tirgus,” norada Belēvičs.
„Swedbank” šogad prognozē 1,9% izaugsmi, kas galvenokārt saistīts ar gaidāmo dziļo recesiju Krievijā un ievērojamu rubļa vērtības kritumu. Tas mazinās gan eksportu uz Krieviju, gan atstās negatīvu iespaidu uz investīciju plānu realizēšanu.
Tomēr eksports uz citām valstīm (kur izaugsme prognozējama spējāka) gan turpinās augt, arī mājsaimniecības varēs atļauties palielināt savus tēriņus, jo algas turpinās kāpt, kamēr cenu kāpums būs visai niecīgs, uzskata Strašuna.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pērnais gads paralēli ekonomiskajiem izaicinājumiem ir iezīmējis jaunu nestabilitātes avotu, kura pamatā ir politiskie apsvērumi. To attīstību pat salīdzinoši īsā termiņā ir ārkārtīgi sarežģīti prognozēt. Līdz ar to nākotnes perspektīvas turpinās pavadīt augsta nenoteiktība, kas ir kļuvusi par normu. Tas ierobežos reģiona ekonomisko aktivitāti, kā arī kavēs uzņēmēju investīciju plānus.
„Viens no nozīmīgākajiem investīciju stimuliem būs ES fondi. To pieejamībai būs ļoti liela nozīme. Tikmēr galveno akcentu ekonomiskajā aktivitātē uzturēs patēriņš. Patēriņa attīstību lielos vilcienos noteiks arī tūristu plūsmu izmaiņas, kas līdz šim bija labs balsts tā attīstībai. Lielu šūpošanos varētu piedzīvot būvniecība, jo izskatās, ka tā lielos vilcienos būs atkarīga no lielo projektu attīstības, jo kreditēšanas nosacījumu izmaiņas nozīmē zemāku privāto pieprasījumu,” pauž Gaspuitis.
Viņš prognozē, kopējos rezultātus ietekmēs arī nozaru eksportspēja, jo īpaši pārtikas rūpniecībā, kam nāksies turpināt darbu pie jaunu noieta tirgu iekarošana. Datus ietekmēs arī situācija tranzīta jomā, kā dēļ pat kopējo eksporta apjomu noturēšana būs atzīstams panākums.
„Pieredze rāda, ka Krievijas ekonomikas problēmu ietekme ir bijusi nepatīkama, taču ne kritiska. Sankcijas un nesenā krīze parādīja, ka uzņēmēji pat sarežģītās situācijās spēj saskatīt iespējas un ātri reaģēt uz izmaiņām. Tādēļ patlaban pārlieku negatīviem scenārijiem nav pamata un pašreizējās prognozes joprojām paredz ekonomikas pieaugumu. Tomēr zemā izaugsme nozīmē, ka noteiktos segmentos situācija būs ļoti saspīlēta, kā dēļ valdībai ir nopietni jāpievēršas jau labu laiku vērojamajiem signāliem un jāmeklē risinājumi. Atsevišķos gadījumos joprojām pietiktu vien ar šķēršļu mazināšanu,” norāda Gašpuitis.
Tikmēr DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš sagaida, ka turpmākajos šī gada ceturkšņos pieauguma temps uzlabosies. Grūtāko brīdi kopš 2009.gada krīzes pārvarēs eksportētāji — ar Krieviju saistītie uzņēmumi pārkārtos darbu, bet eirozonā gaidāma pakāpeniska izaugsmes paātrināšanās, jo īpaši Vācijā, kas Latvijai ir izšķiroši.
Strautiņš uzskata, ka ir vairāki priekšnosacījumi straujākam patēriņa pieaugumam. 4.ceturkšņa mazumtirdzniecības dati rāda, ka patērētāji beidzot apraduši ar cenu „ciparisko” pieaugumu un atkal vairāk pērk ilglietošanas preces. Algu kāpums apvienojumā ar naftas un citu izejvielu cenu krituma atbalsi palīdz palielināt uzkrājumus. Benzīns ir lētāks jau tagad, bet attiecībā uz siltuma cenu efekts pilnībā izpaudīsies tikai nākamajā apkures sezonā, tas ir, no oktobra. Krīze austrumos paaugstina bezdarba risku dažiem procentiem valsts iedzīvotāju, bet pārējie var justies mierīgi.
Jau pieejamie patērētāju noskaņojuma dati par janvāri rāda, ka tas joprojām ir stabils un virs vēsturiski vidējā līmeņa. Tāpēc Strautiņš domā, ka nesen izskanējušās prognozes par ekonomikas pieaugumu šogad par 2% atspoguļo ļoti izteiktu piesardzību, prognozi ar mierīgu sirdi var paturēt 2,5% līmenī.
Jau ziņots, ka aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 0,4%, savukārt gada griezumā - 1,9%.
Gada sākumā Latvijas Banka paredzēja, ka arī šogad IKP kāpums būs līdzīgs 2013.gadā pieredzētajam. Tomēr jūnijā, līdz ar konfliktu Ukrainā, ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un to ietekmi uz eksportu un atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, samazināja no 4% uz 3,3%. Septembrī Latvijas Bankas prognoze kļuva vēl pieticīgāka - 2,9%. Savukārt decembrī tā saruka līdz 2,8%.
Nākamajā gadā Latvijas Banka paredz IKP pieaugumu tuvu 2%
