Panorāma

Krievijas apšaudes apdraud graudu eksporta vienošanos

Panorāma

Ārvalstīs šogad būs mazāk vēlēšanu iecirkņu

Ekonomisti prognozē recesiju, taču ne krīzi

Ekonomisti Latvijā prognozē recesiju, taču ne krīzi

Augstā inflācija, Krievijas karš pret Ukrainu un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās rada bažas par ekonomisko lejupslīdi visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā. Ekonomisti prognozē, ka gada beigās vai nākamā gada sākumā gaidāma recesija, kas nozīmē iekšzemes kopprodukta samazināšanos divus ceturkšņus pēc kārtas. Īpaši problēmas skars nabadzīgākos iedzīvotājus, kuriem ziemā samaksāt siltuma rēķinus būs visgrūtāk. Tajā pašā laikā ekonomisti uzskata, ka no ekonomiskās krīzes, kas nozīmētu arī bezdarba pieaugumu, visticamāk, izdosies izvairīties.

Metālapstrādē situācija normalizējas

"EMJ Metāls" ir viens no straujāk augošajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums iepērk metāla loksnes, no tām izgriež un izloka dažādas detaļas. Trešdaļu produkcijas uzņēmums eksportē, pārējo ražošanai izmanto citi Latvijas uzņēmumi, kas savu produkciju arī pārsvarā eksportē. Galvenie "EMJ Metāls" eksporta tirgi ir Beniluksa valstis, Baltija un Skandināvija.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā metāla izejvielu tirgus piedzīvoja pamatīgu šoku un cenu kāpumu, taču uzņēmums norāda, ka tagad situācija normalizējusies.

"EMJ Metāls" mārketinga direktors Agris Punculs skaidroja: "Karam sākoties, bija sava veida izaicinājumi ar materiālu pieejamību, neskaidrībām, kas būs, par cik būs, kas arī atsaucās uz cenām, bet šobrīd vismaz no mūsu skatu punkta materiāls ir. Materiāls ir pieejams. Mēs varam runāt, ka cenu līmenis ir atgriezies pirmskara līmenī."

Lielo cenu svārstību dēļ klienti gan esot kļuvuši mazliet piesardzīgāki.

Pasūtījumu apmēri ir mazāki, tomēr to joprojām ir daudz. Signālus par daudzu prognozēto recesiju uzņēmums nejūt. Arī enerģijas cenas nebaida.

Punculs sacīja: "Gāzei mūsu ražošanas procesā nav nekādas ietekmes, līdz ar to tas mūs neskar. Attiecībā uz elektrību – mums ir fiksēti iepirkumi uz pietiekami ilgu laiku, līdz ar to šo risku mēs esam mazinājuši. Es teiktu – drīzāk mūs skar metāla cenas un tās svārstības. [..] Darbs ir cilvēkiem. Līdz ar to tādu lielu bažu īsti nav, bet ziniet kā, nevar līdz galam zināt ne par ko."

Ekonomistu prognozes

Pasaules tirgos pēdējos mēnešos cenu kritumu piedzīvo ne tikai metāli, bet mazākā apmērā arī kokmateriāli, atsevišķi pārtikas produkti un citas izejvielas. Ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata to par priekšvēstnesi recesijai, kuras iespējamību viņš vērtē kā ļoti augstu. Strautiņš cenu kritumu skaidro ar notikumiem Ķīnā, kur krīzi varētu izraisīt burbuļa plīšana nekustamā īpašuma sektorā. Tādēļ samazinājies pieprasījums pēc būvniecības materiāliem.

"Tur ir patīkamās sekas. Izejvielu cenas krīt, metāli kļūst lētāki, līdz ar to Latvijā kļūst lētāk būvēt, ražot. [..] Ir arī, protams, nepatīkamās sekas gaidāmas. Mēs paši uz Ķīnu tiešā veidā daudz neeksportējam, bet mēs eksportējam daudz detaļas, komponentes uz Vāciju, Zviedriju, kur tās tiek iemontētas mašīnās, iekārtās, kuru tirgus ir Ķīna," teica ekonomists.

Strautiņš prognozēja, ka recesija nozīmēs ekonomikas bremzēšanos, taču ne bezdarba pieaugumu.

Līdz ar to no ekonomiskās krīzes, viņaprāt, izdosies izvairīties. Vēl kā draudu tieši Eiropas ekonomikai viņš min augstās enerģijas cenas, kas var bremzēt ražošanu un kuru pilnā ietekme uz cilvēku rocību būs redzama ziemā. Lielāki elektrības un siltuma rēķini nozīmē mazāk naudas citām precēm, kas samazinās kopējo patēriņu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas Banka prognozē ekonomikas izaugsmes apstāšanos 3. ceturksnī un iespējamu nelielu IKP samazinājumu gada pēdējos mēnešos."

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norādīja: "Mājsaimniecībām, ieraugot jaunos enerģijas rēķinus, šī te piesardzība patēriņa izvēlēs varētu arvien augt, un pirmais, no kā mājsaimniecības varētu atteikties, kā patēriņu samazināt, tās varētu būt ilglietojuma preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces."

Paula skaidroja, ka inflācijas ietekmi visvairāk izjutīs nabadzīgie iedzīvotāji, kuriem lielāku īpatsvaru tēriņos ieņem komunālie maksājumi un pārtika. Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka gaidāmo recesiju sabiedrības grupas izjutīs dažādi.

"Visticamāk, tas skars specifiskus jautājumus un noteiktas sabiedrības grupas, lai mēs nerunātu par tādu vispārēju krīzi. Bet noteikti, ka šī atšķirīgā situāciju būtu jāredz valdībai, lai, neskatoties tikai uz tādu kopējo ekonomikas situāciju, to palaistu garām," viņš sacīja.

Gašpuitis arī piebilda – recesijas pāraugšanu lielākā krīzē pilnībā izslēgt nevar. Risku palielina nenoteiktība enerģētikā, ģeopolitiskie riski un iespējams jauns Covid-19 vilnis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti