17 Eiropas Savienības valstu bloka ekonomika grūtus laikus piedzīvo jau dažus gadus. Par tās attīstību nākotnē pēdējā laikā gan izskanējušas dažādas prognozes. Piemēram, Francijas prezidents Fransuā Olands nesen izteicies, ka eirozonā krīze ir beigusies. Tikmēr Starptautiskais valūtas fonds nupat prognozējis recesijas padziļināšanos bloka ekonomikā.
„Par eirozonu runājot - būs viņa un būs vēl droši vien ilgu laiku,” Pēteris Strautiņš, „DNB bankas” ekonomists, prognozē, ka krasa ekonomiskās situācijas uzlabošanās eirozonā kopumā tuvākajā nākotnē nav gaidāma. Tiesa, situācija blokā atšķiras - valstīs uz ziemeļiem, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā, ekonomika attīstās, kamēr dienvidu valstis turpinās slīgt recesijā.
Pēteris Strautiņš: „Valstis Eiropas dienvidos pārsvarā, kurām ir lielas parādu problēmas un diezgan vāja konkurētspēja. Un šajās nekāda vērā ņemama izaugsme nebūs vairākus gadus. Labākajā gadījumā būs stagnācija, sliktākajā gadījumā mēs redzēsim aizvien pieaugošu recesiju un augstu bezdarbu, kas var beigties ar politisku krīzi”
Bankas ekonomists sacīja, ka nav izslēgts arī tas, ka kāda eirozonas valsts ekonomisko grūtību dēļ labprātīgi vai kā citādi pametīs eirozonu. Arī ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka šāds scenārijs joprojām ir visai ticams. Ekonomista vērtējumā - lai arī pēdējā laikā eirozonas ekonomikā ir vērojami nelieli uzlabojumi, situācija tajā joprojām ir bēdīga.
Jānis Ošlejs: „Teikt, ka krīze ir beigusies eirozonā, noteikti nevarēs. Jo ļoti daudzās eirozonas perifērijas valstīs vēl aizvien būs vērojams ļoti augsts bezdarbs un lēna ekonomikas izaugsme. Tā kā eirozona, kurā mēs iestāsimies nebūs lieliski krīzi beigusi eirozona. Diemžēl, nekas nav principiāli izmainīts eirozonas politikās, tāpēc tā būs lēni stagnējoša valstu kopa.”
Ekonomisti neizslēdz arī to, ka tām eirozonas valstīm, kas nespēs tikt galā ar savām lielajām parādsaistībām, pārējām bloka valstīm nāksies iet palīgā. Tostarp arī Latvijai, kas eirozonai gatavojas pievienoties no nākamā gada. Citādi krīzi atsevišķās eirozonas valstīs Latvijā īpaši neizjutīs, lēš Strautiņš.
Pēteris Strautiņš: „Mūsu ekonomikas izaugsmes tempu īpaši uz leju nevilks, jo mūsu tirdzniecība ar šīm valstīm ir samērā neliela. Tas, kas var sagādāt zināmas galvassāpes - tas, ka mēs ieguldām naudu Eiropas Stabilitātes mehānismā un arī uzņemamies zināmas garantijas. Protams, cerams, ka tas nenotiks, bet kaut kad varbūt var arī radīt mums papildu izdevumus.”
Arī globālajā ekonomikā neiet tik spoži, kā iepriekš cerēts. Starptautiskais valūtas fonds nesen samazināja arī pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam. Tas saistīts gan ar krīzes padziļināšanos eirozonā, gan arī lejupslīdes riskiem strauji augošos tirgos, piemēram, Ķīnā.
