Kipru kā labu vietu savas naudas turēšanai bija izvēlējušies ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī daudzi Krievijas bagātnieki. Viņi, visticamāk, tagad meklēs citu miera ostu saviem līdzekļiem, un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Alfs Vanags paredz, ka daļa šīs naudas vai nu nonāks vai jau ir nonākusi Latvijā. Atsevišķiem biznesmeņiem tas būšot izdevīgi, bet vai valstij kopumā – par to eksperts šaubās.
„Tie nerezidentu ieguldījumi, kas līdz šim bija Kiprā, jau ir Latvijā, un es domāju, ka tas uztrauc gan Eiropas Komisiju, Eiropas Savienību, gan arī [Starptautisko] valūtas fondu. Mēs nezinām, kas notiek ar tiem nerezidentu noguldījumiem. Es šaubos, vai viņi investē mūsu rūpniecībā,” saka Vanags.
Arī ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs uzskata, ka Kipras problēmas saistītas ar lielo nerezidentu naudas īpatsvaru banku sektorā, tomēr, viņaprāt, arī Eiropas Savienības rīcība pret Kipru bijusi ļoti nesolidāra un var radīt ilgtermiņa problēmas visai eirozonai. Apliekot visus Kipras bankās esošos depozītus ar nodokli, esot pārkāpta robeža, kas līdz šim garantēja, ka finanšu krīzes gadījumā vismaz mazie noguldītāji netiks aizskarti un visu savu naudu saņems atpakaļ.
„Es nesen lidoju cauri Larnakas lidostai - tā ir skaista moderna, tur ir pilns ar banku reklāmām. Ir acīmredzams, ka cilvēkiem ir bijuši kādu brīdi labi ienākumi, bet tas ir ārkārtīgi riskants bizness. Šis aizdevums ir ļoti vērsts uz to, lai pasargātu bagāto intereses, jo visi depozīti tiek faktiski aplikti ar ļoti līdzīgu samazinājumu,” uzskata Ošlejs.
Ošlejs arī norāda, ka taisnīgi būtu bijis samazināt tieši lielo depozitoru apmēru, bet šādi tas tiek darīts tādēļ, ka „protams, lielajiem depozitoriem ir vairāk naudas un vairāk politiskās ietekmes”.
„Nordea” bankas vecākais ekonomists Andris Strazds gan nav tik kritiski noskaņots. Viņaprāt, Kipras nedienas Latviju varētu ietekmēt vien netieši. „Tā ietekme var, protams, būt kaut kādā veidā pastarpināta, teiksim, ja rezultātā visā eirozonā sākas kāda lielāka panika, piemēram, Spānijā sākas noguldījumu izņemšana, tas varētu negatīvi ietekmēt patēriņu un eksportu,” pieļauj Strazds.
Kaut Eiropas izvirzītās prasības aizdevuma izsniegšanai Kiprai ir patiesi skarbas, ekonomists nedomā, ka tas būtu bijis kas neredzēts. „Kiprai tas ir zināmā mērā līdzīgi kā Latvijai 2008. gada beigās - tā ir izvēle starp pavisam sliktu un sliktu,” saka Strazds.
Beznosacījumu palīdzība no Eiropas institūcijām šādās situācijās neesot gaidāma arī eirozonas valstīm. Ar to jārēķinās arī Latvijai, domājot par pievienošanos vienotās valūtas blokam.
