Par to, ka Latvijai 2016.gada budžetā naudas papildu tēriņiem, neskaitot tos, kuri ieplānoti jau iepriekšējos gados, nepietiks, analītiķi brīdināja jau pirms vairākiem mēnešiem, un viedoklis nav mainījies arī šobrīd.
Arī FM prognozi par to, ka 100 miljonus eiro nāksies vai nu ietaupīt, vai arī gūt papildu ieņēmumos, makroekonomikas eksperti vērtē kā ticamu un uzsver - budžeta deficīta pieaugums noteikti nebūtu pieļaujams.
"Pirmkārt, ir jāsaka, ka svarīgi ir nevis tas, kur atrast naudu, bet kāpēc sagaidāmais budžeta deficīts ir par lielu.
Jo tas nozīmē - ja mēs ejam uz [budžeta deficīta] mērķi nevis 1% no IKP, bet lielāku - 3% vai pat 4% deficītu, ja mēs īstenojam visas iesniegtās vēlmes, tad tas mūs tuvina jau vienam miljardam eiro iztrūkstošas naudas, kas nozīmē, ka šie līdzekļi būs jāaizņemas," teica Latvijas Bankas vecākā ekonomiste Baiba Traidase.
Pēc viņas sacītā, par pieļaujamā budžeta deficīta līmeņa pārsniegumu Latvijai var draudēt sankcijas, tāpat valsts zaudētu uzticību Eiropas Komisijas (EK) un starptautisko investoru acīs. Tas nozīmē, ka par finanšu tirgos piesaistīto naudu var nākties maksāt augstākus procentus un kopumā naudas aizņemšanās izmaksās dārgi.
"Swedbank" ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks FM prognozes raksturo kā ticamas, bet lāpāmais budžeta "caurums", viņa skatījumā, ir visai liels.
"3% IKP izaugsmes prognoze ir visai ticama. Ekonomika aug - tā ir laba lieta. Redzam, ka ieņēmumi nākamā gada budžetā arī būs lielāki, bet kopumā tomēr tas caurums budžetā, kas ir jāaizlāpa, arī ir diezgan jūtams," teica Kazāks.
Vērtējot iespējamos scenārijus budžeta cauruma lāpīšanai, Kazāks pauž bažas par iespēju, ka tiek apsvērta iespēja palielināt ieņēmumus no nodokļiem –, pēc viņa domām, ar lielām pārmaiņām, pirms ir izstrādāta nodokļu sistēmas attīstības nākotnes vīzija, steigties nevajadzētu.
"Man pietrūkst ilgtermiņa redzējuma par to, kur nodokļu sistēma virzās, ja tā vispār kaut kur virzās. Varbūt tā paliek šajā līmenī. Tas bīstamais ir tas, ka sāk raustīt atsevišķus nodokļus, lai to budžetu aizpildītu nākošajam gadam, bez tādas ilgāka termiņa vīzijas. Manuprāt, kamēr nav ilgtermiņa vīzijas, tikmēr nodokļu struktūru būtiski mainīt nedrīkst," teica ekonomists.
Kā būtiskākais negatīvais risks Latvijas ekonomikas attīstībai un, attiecīgi arī budžeta izpildei, FM un arī ekonomistu vērtējumā, joprojām ir ģeopolitiskā situācija un iespējama jaunu ierobežojumu noteikšana ES preču importam Krievijā.
Savukārt faktori, kas var veicināt pozitīvāku izaugsmi Latvijā, ir straujāka nekā prognozēts eirozonas ekonomikas izaugsme un Eiropas Savienībā īstenotie ekonomikas izaugsmes veicināšanas pasākumi.
Jau ziņots, ka, otrdien apstiprinot nākamā gada budžeta deficīta līmeni, kā arī inflācijas un IKP izaugsmes prognozes, valdība otrdien sāka darbu pie nākamā gada budžeta projekta izstrādes. Valsts galveno finanšu plānošanas dokumentu 2016.gadam izskatīšanai Saeimā plānots iesniegt līdz 30.septembrim.
