Ekonomisti: Ielu tirdzniecības uzplaukums ir īslaicīgs fenomens, sava veida ielāps ierobežojumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ierobežojumu dēļ tirdzniecībā, kad vēl aizvien ir slēgti lielie tirdzniecības centri, uzplaukst tirdziņu kultūra. Darbojas gan tie tirdziņi, kas šajā nišā darbojās pirms Covid-19 pandēmijas, gan ielu tirdzniecību iemēģina jauni pārstāvji, tostarp lielie tirdzniecības centri, kuru pievārtē uzslietas tirdzniecības teltis. Vai ielu tirdzniecība var būt veiksmīgs bizness, vai tā ir Covid-19 laika izdzīvošanas metode?

Ekonomisti: Ielu tirdzniecības uzplaukums ir īslaicīgs fenomens
00:00 / 03:29
Lejuplādēt

Pandēmijas laikā ierastajiem tirdziņiem, kas savu vietu iesildījuši jau vairāku gadu garumā, klāt nākuši jauni tirgotāji, kas pircējus gaida lielo tirdzniecības centru pievārtē. Gan vieni, gan otri Latvijas Radio atklāja, ka Covid-19 laikā ielu tirdzniecībā nav bizness, bet gan vēlme rosīties, kaut nedaudz nopelnīt, jo arī darbojoties ārā ierobežojumi ir strikti. 

Tirgotāju skaits nedrīkst pārsniegt divdesmit, arī apmeklētāju plūsma ir ierobežota. Māra Narcise Rīgas dizaina tirgu organizē jau četrus gadus. Viņa atzina, ka šajā laikā tirdziņš ir vairāk kā labais darbs, nevis bizness.

“Ja tā nebūtu sirdslieta un negribētos palīdzēt tirgotājiem un vispār Latvijas dizainam, vidējam, radošajam biznesam, tad no biznesa plāna viedokļa tas ir neizdevīgi. Tas prasa lielus ieguldījumus. Tas šobrīd nav bizness. Mēs to darām, lai vairāk skatītos uz nākotnes perspektīvu,” sacīja Narcise.

Arī Baltijas dizaina preču veikals “Baltic Space” šajā laikā no tirdzniecības centra “Domina Shopping” telpām pārcēlies uz āra telti. Veikala īpašniece Natālija Jermolajeva stāstīja, ka šādu soli spēra, jo uzņēmumam nav liela mātes firma, kas par to var parūpēties krīzes laikā.

“Organizatori un dalībnieki piedalās, lai potenciālie klienti neaizmirstu par konkrēto zīmolu, ka eksistē tādi. Tur liels bizness nav, tas ir tāds izmisuma solis. Mēs esam pateicīgi tirdziņa organizatoriem, jo viņi strādā pa nullēm. Nepelna neko. Tā no viņu puses ir labdarība,” stāstīja Jermolajeva.

Arī “Domina Shopping” vadītāja Dina Bunce uzsvēra, ka tirdziņš ir tikai neliela palīdzība nomniekiem, lai tie šajā laikā izdzīvotu.

Bunce skaidroja: “Tiešām tas ir tas minimums ko nomnieki šobrīd var darīt. Mēs turpinām. Pircēji ir priecīgi, nāk iepirkties katru dienu. Apgrozījums, ko veikali sasniedz šajās dienās, ir neliels atbalsts tam, ka viņi var tālāk iepirkt preci vai izpārdot sagatavoto pavasara preci. Šo noteikti nevar dēvēt kā pamata biznesu un pamata apgrozījumu. Šis tiešām ir ielāps.”

Savukārt ekonomisti uzskata, ka ielu tirdzniecības uzplaukums ir īslaicīgs fenomens, sava veida ielāps. Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja – kamēr būs ierobežojumi, tikmēr būs ielu tirdzniecība.

“Pilnvērtīga dzīve tā nav, tā tiešam ir lāpīšanās. Kolīdz būs iespēja tirgoties lielākā komfortā un drošībā, tad cilvēki dosies atpakaļ. Nekāds tehnoloģiskais regress nenotiks. Telefona aizvietošana ar baložu pastu. Nezinu ar ko lai salīdzina. Latvijā pirms 20 gadiem tirdzniecība daudz notika šāda veidā, jo valsts bija nabadzīga un nevarēja atļauties uzcelt tirdzniecības centrus,” sacīja Strautiņš. 

Arī Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš akcentēja, ka ielu tirdzniecība ir pielāgošanās šim laikam: “Es to redzu kā īstermiņa fenomenu.

Ilgākā termiņā es redzu, ka mēs daudz vairāk iegādāsimies preces internetā.

Tas ko mēs pēc savu klientu datiem redzam, tad apgrozījuma līmenis, tēriņi par precēm ir diezgan augsti. Pat augstāki nekā bija rudenī. Skaidrs, ka uzņēmēji šo pieprasījumu mēģina kaut kā izmantot, apmierināt un tad meklē dažādos veidus kā var darboties.”

Āboliņš norādīja, ka situācija tirdzniecības nozarē patlaban nav viendabīga, notiek iekšējās konkurences kropļošana. Uzņēmēji domā gan par šodienu, gan savu tirgus daļu nākotnē, lai nepazaudētu patērētājus, un ielu tirdzniecība ir veids kā to panākt.

KONTEKSTS:

Pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijā no 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē atsākuši visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, savukārt lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība. Tāpat atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana jeb gadatirgi, ievērojot drošas tirdzniecības protokolu visā āra tirdzniecībā. Vēlāk valdība arī atbalstīja, ka darbu var atsākt veikali tirdzniecības centros, kuriem ir ieeja no ielas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti