"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pauda, ka
gāzes cena vēl nav sasniegusi rekordu un kritiskais brīdis būs decembris.
Tad varētu būt skaidrs, cik efektīvi Eiropas valstīm būs izdevies taupīt un samazināt gāzes patēriņu. Būs iespēja novērtēt Eiropas gāzes krājumu apjomu, kā arī, iespējams, varēs novērtēt, kāda varētu potenciāli būt Krievijas tālākā rīcība. Tas ļaus izvērtēt gāzes piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.
"Ja viss nostrādās un būs labvēlīgi laika apstākļi, proti, ziema nebūs auksta, tas sniegs atvieglojumu no pieprasījuma puses. Tad, iespējams, mēs varēsim redzēt zināmu pozitīvu virzību, ka cenas tomēr virzās uz leju, jo pazūd spiediens un stresa moments. Ir pamats sagaidīt, ka cenām būtu jānormalizējas pie zemākiem līmeņiem, bet pie kādiem, to šobrīd īsti nevar pateikt. Un tas, visticamāk, varētu būt tikai tuvāko trīs gadu laikā. Noteikti cenu līmenis būs augstāks, nekā tas bija pirms kara," sacīja Gašpuitis.
Kamēr visas pārmaiņas izdzīvos savu ciklu, notiks pielāgošanās, tiks izveidots atbilstošs piedāvājums, jārēķinās, ka iedzīvotājiem par enerģiju būs jāmaksā daudz lielāku daļa ienākumu, nekā tas bija pirms kara Ukrainā.
Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns uzsvēra, ka galvenais energoresursu cenas ietekmētājs ir Krievijas agresija Ukrainā un, saglabājoties esošajai situācijai, ir skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē gāzes cena saglabāsies ļoti augsta.
"Tomēr jau šobrīd redzam, ka ekonomika sāk bremzēties, un tas atspoguļojas arī naftas cenās. Mēs redzam, ka, salīdzinot ar kādu laiku iepriekš, naftas cenas ir stipri samazinājušās, jo veidojas bažas par nākotnes pieprasījumu. Un līdzīgas tendences īstermiņā varētu parādīties arī dabasgāzes cenās, bet tās joprojām pārredzamā nākotnē būs ļoti augstas," zināja teikt Krongorns.
Latvijas Bankas ekonomists skaidroja, ka gāzes cenas kritumu ietekmē divi faktori: pieprasījums un piedāvājums. Pieprasījumu ir iespējams ietekmēt, efektivizējot gāzes piegādes, taupot un domājot par patēriņu. Un to var izdarīt uzreiz.
"Savukārt, runājot par piedāvājuma pusi, kas saistīts ar kapacitāti, gāzes ražošanu un infrastruktūru, lai to varētu piegādāt tirgum, lai to izbūvētu un pielāgotos jauniem apstākļiem, tas prasīs vairāk laika. Un tas ir galvenais faktors, kādēļ tik drīz vecajā dzīvē atgriezties nesanāks," skaidroja Krongorns.
Kamēr iespējas atgriezties "vecajā dzīvē" ir ierobežotas, iedzīvotājiem jārēķinās, ka augstās energoresursu cenas būtiski ietekmēs ikviena rocību.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teica, ka šogad vidējais algu kāpums Latvijā ir ap septiņiem procentiem, bet augstais inflācijas līmenis, kas pārsniedzis jau 20 procentu atzīmi, samazina pirktspēju. Tas savukārt nozīmē, ka gada otrajā pusē ekonomikā sagaidāmi izaicinājumi.
"Pārskatāmā nākotnē noteikti inflācija mazināsies un algām atkal vajadzētu augt straujāk. Jautājums, cik ātri mēs atgūsim pirktspējas zudumu.
Tas ir cieši saistīts ar to, kas notiek Eiropas ekonomikā, ASV un kopumā pasaules ekonomikā. Mēs redzam, ka signālu par recesijas tuvošanos ir diezgan daudz. Līdz ar to situācija ekonomikā šajā ziemā būs pietiekoši sarežģīta ne tikai pie mums, Eiropā. Protams, ja kādā brīdī sāk pieaugt bezdarbs, tad tas algu kāpumu bremzēs. To mainīgo [faktoru] un scenāriju šobrīd ir ļoti daudz: spektrā no lēnas izaugsmes līdz ekonomikas kritienam. Kas tieši realizēsies, šobrīd ir grūti pateikt," atzina bankas ekonomists.
Āboliņš norādīja, ka labā ziņa ir tāda, ka Latvijas ekonomikai kopumā sliktu pazīmju nav, situācija attiecībā uz budžetu ir laba un valsts parāda līmenis ir zems. Galvenais izaicinājums ir energoresursu cenu kāpums un risinājumu meklēšana, kā izmaksu pieaugumu mazināt.
