Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ekonomikas sabremzēšanās vēl neliecina par krīzi

Ekonomisti: Ekonomikas sabremzēšanās neliecina par krīzi

Latvijas ekonomiskā izaugsme kļuvusi lēnāka. Par to liecina gan dažādi rādītāji, gan ekonomistu teiktais. Tomēr pagaidām neesot pazīmju, ka Latvijai tuvojas ekonomiskā krīze. Vienlaikus izaugsmes bremzēšanās valstij nozīmē arī mazāk naudas jauniem tēriņiem. Tāpēc politiķi savu plānu īstenošanai cer atrast naudu, pārskatot esošos izdevumus.    

Pēc salīdzinoši straujās ekonomiskās izaugsmes pērn, šis gads optimismu nomācis. Iekšzemes kopprodukts (IKP) iepriekšējā ceturksnī pieauga vien par 2%, salīdzinot ar 5% iepriekšējā gada beigās. Samazinās arī inflācija un eksporta rādītāji.

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns norādīja – Latvijas ekonomika šobrīd atspoguļo kopējo situāciju Eiropā, kur tā arī nav izdevies kāpināt ekonomikas tempus.

Latvija to ietekmēt nevarot, jo galvenie izaugsmes bremzētāji ir “Brexit”, ASV un Ķīnas tirdzniecības kari un ekonomiskās problēmas atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Itālijā.

“Tas viss kopā ir sakritis vienā laikā, un tas mums tiešām liek būt diezgan bažīgiem par to, kā attīstīsies Eiropas ekonomika turpmākajos gados, un līdz ar to arī Latvijas mērogā mums ir jābūt gataviem, ka šie izaugsmes tempi būs lēnāki, nekā viņi ir bijuši līdz šim,” sacīja Bitāns.

Šobrīd gan nepastāvot pazīmes, ka tuvākajos gados Latvija varētu piedzīvot ekonomisko krīzi, uzsvēra Finanšu ministrija.

Turklāt kopš iepriekšējās krīzes Latvijas ekonomika ir kļuvusi sabalansētāka, kas iespējamo recesiju ļautu vieglāk pārdzīvot. Tam piekrita arī “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece, kura gan norādīja – iedzīvotāji sajutīs arī izaugsmes bremzēšanos.

“Varbūt kādam kritums algā, kādam pieaugums lielāks vai mazāks, bet, ja mēs skatāmies kopumā, algas augs lēnāk. Ienākumu kāpums nebūs tik spējš kā iepriekš. Tas nozīmē, ka pirktspēja vairs nebūs tik liela, bet joprojām tas būs viens no galvenajiem faktoriem, kas turpinās balstīt ekonomisko izaugsmi,” skaidroja Buceniece.

Finanšu ministrija (FM) nesen samazinājusi iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi nākamajam gadam no 3% līdz 2,8%. Uz šīs prognozes pamata tiks sastādīts nākamā gada valsts budžets.

Ekonomikas sabremzēšanās atstās iespaidu arī uz politiķu iespējām pildīt solījumus.

“Tas [ekonomikas] cikliskums ir pagriezies bremzēšanās posmā. Budžeta ieņēmumi tuvākajos laikos neaugs tik strauji, kā mēs redzējām iepriekšējos divus gadus. Tā kā ar tiem solījumiem būs jābūt ļoti uzmanīgiem un jāskatās, cik viņi dos atdevi nākotnē,” norādīja FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktora vietnieks Dainis Stikuts.

Ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs no “KPV LV” piektdien, 9. augustā, norādīja, ka galvenais avots jauniem tēriņiem nākamgad būs no izdevumu pārskatīšanas. Cik naudas tādā veidā izdosies iegūt, būšot zināms 20. augustā.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti