Grieķijas valsts pārvalde un ekonomika pēdējos gadus spējusi pastāvēt tikai ar kredītu palīdzību. Šobrīd valsts jau kavē maksājumus par pēdējās iespējas aizdevēju sauktajam Starptautiskajam Valūtas fondam, liedzot sev pieeju tālākiem kredītiem.
Līdzīga nākotne, visticamāk, drīzumā būs sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un citiem kreditoriem. „Diez vai viņi varēs veikt maksājumus. Kā liecina iepriekšējā pieredze, ja nav naudas, viņi nevar atmaksāt aizdevumus. Jautājums, kāda ir ECB rīcība šajā situācijā, jo likviditātes nodrošināšanai nepieciešama nauda,” saka SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Šādā situācijā iespējamā Grieķijas maksātnespēja kļūst reālāka. Kaut arī šīs valsts parādi veido 2% no visas eirozonas iekšzemes kopprodukta, monetārajai savienībai briesmas nedraudot.
„Ilgtermiņā mēs ceram, ka eirozona kļūs stiprāka, jo tas radīs pārliecību, ka noteikumi ir jāievēro, un, ja noteikumus neievēro, tad ir sekas, un skaidrs ir viens – lielākie zaudētāji šajā situācijā ir paši Grieķijas iedzīvotāji,” Latvijas Bankas viedokli izsaka tās ekonomiste Ieva Skrīvere.
Grieķijas problēmas Latviju tiešā veidā neskar, taču negatīvais efekts šā vai tā būs jūtams. Eksports uz eirozonu strauji neaugs, līdz ar to Latvijas kopprodukta kāpums būs lēnāks. Savi secinājumi jāizdara arī valdībai. „Visi finanšu tirgi novērtēs, ka eirozona vairs nav tāda, kur ir tikai ceļš iekšā. Proti, ir arī ceļš ārā – parādīsies iespēja, ka valsts, kas netiek galā ar savu finanšu vadību var tikt izslēgta no eirozonas ar ļoti nelāgām sekām,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. „Šie faktori būs ilgtermiņa un viņi atstās iespaidu uz Latviju tādā gadījumā, ja mēs nespēsim nodrošināt atbildīgu ekonomisko un fiskālo politiku,” norāda Platais.
Šobrīd vienīgā no Baltijas valstīm, kura tieši iesaistījusies Grieķijas glābšanā, ir Igaunija, garantējot pusmiljardu eiro no vairāk nekā 300 miljardu eiro kredītsaistībām. Kaut arī šī summa veido 4% no kaimiņvalsts iekšzemes kopprodukta, eksperti norāda, ka pagaidām bažām nav pamata. Vai šī nauda būs neatgriezeniski zaudēta, varēs runāt pēc 2022. gada, kad Grieķijai jāsāk aizdevuma atmaksa arī šim fondam.
Jau ziņots, ka svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo.
Savukārt pirmdien no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis. Viņa vietā ieņēma līdzšinējais Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Eiklīds Cakalots.
Referendumu Grieķijas premjers Aleksis Ciprs rosināja pēc tam, kad Grieķija noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Eiropas Komisija (EK) oficiālajā paziņojumā svētdienas vakarā norādīja, ka pieņem zināšanai referenduma rezultātus un tos respektē.
