Panorāma

Lauksaimnieki prognozē lielu cenu lēcienu

Panorāma

Panorāma

Inflāciju Latvijā nosaka augstās energoresursu cenas

Ekonomisti: Cenu kāpums Latvijā tik drīz neapstāsies

Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekme arvien vairāk jūtama Eiropas ekonomikā. Daudzas valstis piedzīvo pēdējo desmitgažu lielākos inflācijas rādītājus, un valdības steidzami meklē risinājumus, kā mazināt cenu kāpuma izraisīto spiedienu sabiedrībā. Inflācijas līderos Eiropā ir tieši Baltijas valstis. Augsto energoresursu cenu un piegāžu ķēžu traucējumu dēļ patēriņa cenas turpina augt. Pagaidām nekas neliecina, ka tas varētu apstāties, spriež ekonomisti.

Stratēģiski nozīmīgie griķi arī ir kļuvuši dārgāki. Cena – 5,86 eiro par kilogramu. Ja skatītos uz vidējām cenām, tad pagājušajā gadā kilograms griķu maksāja vidēji 2,65 eiro, taču šogad vidēji 4,11 eiro. Tas ir gandrīz divreiz vairāk. 

Runa ir par vidējo cenu salīdzinājumu šā gada un pagājušā gada aprīlī. Patēriņa cenas Latvijā kāpj straujāk nekā pārējā eirozonā. Saskaņā ar "Eurostat" datiem šā gada aprīlī vidējais cenu kāpums eirozonā bija 7,4%, tikmēr Latvijā  vairāk nekā 13%. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumu līmenis ir salīdzinoši zemāks, nekā citās eirozonas valstīs.

"Līdz ar to mēs vairāk no saviem ienākumiem tērējam pārtikai, siltumam, enerģijai, degvielai, proti, pamatvajadzībām. 

Tā ka mēs vairāk tērējam tām precēm, kur cenas aug straujāk," skaidroja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Latvijas Televīzijas sastaptie rīdzinieki cenu izmaiņas izjūt dažādi.

Ināra: "Nu, kurš gan nejūt? Bet nu, kā uz to paskatās. Tam taču ir savs pamatojums."

Jānis: "Minimāli diezgan. Ir kaut kādas atsevišķas lietas, kam var just krietni. Degviela un tā tālāk. Bet tā manām sadzīves lietām ne pārāk."

Ruta: "Ikdienas pārtikas produkti, protams. Piena produkti visi ir ļoti dārgi, maizīte ir ļoti dārga. Nesalīdzināmi, kā bija. 

Vitālijs: "Piens agrāk maksāja zem eiro. Tagad vispār krējums pāri par eiro. Kefīrs, viss. Visas cenas ceļas. Kas rudenī būs?"

Atbildēt uz šo jautājumu ekspertiem pagaidām ir grūti. Taču viņi ir vienisprātis, ka kāpums tik drīz neapstāsies.

Āboliņš prognozēja cenu pieaugumu pārtikai vēl apmēram 20–25% robežās. Turklāt globālās energoresursu cenu svārstības līdz galam vēl nav atspoguļojušās patēriņa cenās Latvijā.

"It sevišķi to mēs varam novērot ar enerģijas cenām, kad bija valsts atbalsts enerģijas cenu kāpumam, kas inflācijas datos šo kāpumu mazināja. Taču tagad, valsts atbalstam samazinoties, mēs atkal redzēsim šo kāpumu," atzina Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis ir pārliecināts, ka nedrīkst par zemu novērtēt Covid-19 ietekmi.

"Visticamāk, rudenī varam sagaidīt arī jaunu uzliesmojumu. Jautājums, cik tas lielā mērā varētu pastiprināt šo sarežģījumu. Bet ir skaidrs, ka attiecībā gan uz pārtikas cenām, gan uz enerģijas cenām ir sagaidāmi diezgan sarežģīti mēneši vēl priekšā," atzina ekonomists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt