Ja pēckrīzes periodā Latvijas ekonomika uzrādīja straujas atkopšanās pazīmes, pēdējo mēnešu rezultāti nav iepriecinoši. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie pēdējo ceturkšņu dati liecina, ka ekonomikas izaugsme rūk.
Pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos trīs mēnešos iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes dinamika bijusi pat negatīva. „Ja mēs skatāmies no makrocipariem, tad tā ir tīri tehniska recesija.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika nedaudz sarūk. Nav tā, ka ir peldēšanas sacensībās pirmais aiz cirvja, bet izaugsme ir ļoti lēna un tas ir tāds šļūkšanas scenārijs,” situāciju vērtē Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Ekonomisti skaidro – straujie izaugsmes skaitļi, ko izdevās vērot pēckrīzes periodā, galvenokārt bija saistāmi ar atsitiena efektu jeb samazinātām darba algām, kas bija izaugsmes pamatā. Tagad ar to ir par maz. „Mēs kā ministrija par to jau brīdinājām. Bija skaidrs, ka pēc krīzes straujais uzrāviens bija uz darbaspēka izmaksu samazināšanas rēķina,” saka Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jānis Salmiņš.
„Par to, ka tas būs ekonomikas izaicinājums vidējā termiņā, mēs jau esam runājuši vairākus gadus no vietas. Patiesībā priecē, ka šajā valdībā viena no prioritātēm ir šo problēmu risināšana, kas ir dienaskārtībā,” norāda Salmiņš.
Šogad galvenais izaugsmi kavējošais faktors būs pārtraukums ES fondu līdzekļu apgūšanā. Tomēr šis apstāklis ir salīdzinoši mazsvarīgs iepretim iestrēgušos strukturālo reformu tālākai virzībai izglītībā, tieslietās un ēnu ekonomikas apkarošanā. To ieviešana ļautu sekmēt straujāku izaugsmi.
Tālab Latvijas Banka, kurai līdz šim bija īpaši asa nostāja budžeta deficīta palielināšanas jautājumā, nu to ir gatava to pieciest ar nosacījumu, ka līdzekļi tiek ieguldīti jēgpilnās reformās.
„Pats galvenais, lai šī nauda tiek izmantota efektīvi. Varbūt šis jautājums par to, vai budžeta deficītu rēķina vai ne, tas nav tik kritisks kā jautājums par to, lai šī nauda kārtējo reizi netiktu izbērta, atvainojiet par teicienu – miskastē,” stāsta Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. „[..] No ilgākas perspektīvas - Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešams sakārtot veselības un izglītības nozari. Bez šīm divām nozarēm mēs ejam tiešā ceļā uz vidēja ienākumu slazdu, kad Latvijas tautsaimniecība sasniedz 65%-70% no vidējā ES ienākumu līmeņa un tur arī uzkavēties,” saka Kasjanovs.
Neraugoties uz vājajiem izaugsmes rādītājiem pērnā gada nogalē un šā gada sākumā, ekonomisti gan ir pārliecināti, ka gada laikā izaugsme atjaunosies un kopumā būs tuva 3% atzīmei. Tas, vai tuvāko gadu laikā tā būs straujāka, atkarīgs no strukturālo reformu sekmīguma.