Panorāma

OECD par Latvijas ekonomiku

Panorāma

Panorāma

Ekonomisti brīdina par divu ātrumu uzņēmumu veidošanos

Ekonomisti brīdina par divu ātrumu uzņēmumu veidošanos

Apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā aizvien turpina pieaugt, taču izaugsmes tempi bremzējas. Ekonomisti brīdina – mēs vairs nevaram konkurēt ar lētu darbaspēku. Tāpēc arvien pamanāmāk Latvijā sāk iezīmēties divu ātrumu uzņēmumi – nozares līderi kļūst spēcīgāki, bet mazie un vidējie šo sprintu vairs nespēj izturēt.

Šā gada pirmajos četros mēnešos saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecība Latvijā augusi par 3,4%.  Kaut pieauguma tempi bremzējas, pēc ekonomistu domām, tā aizvien ir sabalansēta. Arī noturēt šādu izaugsmes sprintu varot ne kura katra ekonomika. Tuvākajā laikā gaidāmi strukturāli izaicinājumi.

"Mēs tiešām varam teikt, ka šobrīd ir tāda fundamentāla pāreja no lētā darbaspēka, kur mums ir priekšrocības, ka jāmaksā mazas algas

un mēs varam pelnīt un tirgot uz apjomu, un pāriet uz zināšanām, tehnoloģijām un inovācijām," sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Jānis Salmiņš.

Eksperti norāda – darbaspēka pieejamība pamazām kļūst par arvien lielāku problēmu. Arī esošās ražošanas jaudas bieži izrādās maksimāli noslogotas. Nākamais solis Latvijas uzņēmumu attīstībā ir vēl lielāka ražīguma palielināšana, taču pamatā uz ražošanas iekārtu investīciju rēķina. Tiesa, to visi izdarīt nevar. Galvenais kavēklis – liela daļa uzņēmumu aizvien ir ēnu ekonomikā, nekvalificējoties līdzekļu piesaistei.

"Viennozīmīgi, ja skatāmies uz ekonomiku kopumā un tiem uzņēmējiem, kas iesniedz gada pārskatus, tad no 100 000, kas to dara, tikai apmēram vienai trešdaļai kaut kas pieder, ir kaut kāda peļņa un apgrozījums vismaz 1000 eiro mēnesī. Ja mēs paskatāmies uz tiem cipariem kopumā, tad apmēram viena trešā daļa varbūt ir tie uzņēmumi, kas iesniedz gada pārskatus un var domāt – varbūt viņiem var kaut ko aizdot," teica "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

"Mums drīzāk veidojas divu ātrumu rūpniecība, kur viens ir vecais modelis un otrs - jaunais modelis, un valdības uzdevums būtu veidot šo pāreju, lai visi uzņēmēji ietu uz šo jauno attīstības ceļu," sprieda Salmiņš.

Kā līdzekļi šo mērķu sasniegšanai no valsts puses piedāvāta pieaugušo tālākizglītība, palīdzība uzņēmumu vadībai sakārtot iekšējos procesus, tādējādi ieekonomējot līdzekļus, kā arī OIK (Obligātās iepirkuma komponentes) problēmu risināšana. Taču problēmas jāapzinās arī uzņēmējiem.

"Tur ir jautājums par ambīcijām. Vai tie uzņēmumi mēģina saglabāt to, kas ir, vai mēģina iekarot Eiropu. (..) Tas ambīciju līmenis, izskatās, nav ļoti augsts," uzskata Kazāks.

Te risinājums varētu būt sarežģītāku un arī dārgāku produktu ražošana, kuru cena būtu augstāka. Latvijas eksporta līderi – kokrūpnieki gan tam nepiekrīt.

"Tā nav panaceja. Tā ir aplama domāšana – cik lielu vērtību mēs ieliekam vienā produktā. Pamatjautājums – cik mēs varam radīt vērtību vienā laika vienībā, vienām darbinieka rokām. Šobrīd, ja raugāmies uz Latvijas zāģētavām, jo dēļus nereti sauc par produktu ar zemu pievienoto vērtību, tad tur tās algas pēc paritātes jau ir no 90% no Eiropas Savienības vidējā.

Tā kā pārmest vietai, kurā var samaksāt 1 500 [eiro] bruto darba algu, nav korekti," norādīja Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Ekonomisti gan uzsver – agri vai vēlu valdībai nāksies atgriezties pie jautājuma par darbaspēka importu. Tam gan vajadzētu pieiet selektīvi – importējot vai nu kvalificētus speciālistus, vai strādniekus cikliskajās nozarēs, piemēram, būvniecībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti