Aģentūra norāda, ka šāds ekonomistu viedoklis ir atšķirīgs no trīs mēnešus iepriekš paustajām domām, ka inflācijas pieaugums, ko daļēji izraisīja ar pandēmiju saistītie piegādes traucējumi, būs pārejošs.
Gandrīz 40% aģentūras veiktās aptaujas respondentu inflāciju izcēla kā lielāko risku pasaules ekonomikai šogad. Tikmēr gandrīz 35% kā lielāko risku saredz Covid-19 pandēmijas turpināšanos, bet 22% uztraucas par centrālo banku pārāk strauju iejaukšanos un procentu likmju celšanu.
Jaunākajā aģentūras “Reuters” aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 500 ekonomistu, secināts – lai gan joprojām sagaidāms, ka 2023. gadā cenu spiediens mazināsies, inflācijas prognozes ir drūmākas nekā pirms trim mēnešiem.
Tāpat ekonomisti pazeminājauši globālās izaugsmes prognozes. Paredzams, ka pēc 5,8% pieauguma pagājušajā gadā pasaules ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 4,3% 2022. gadā, salīdzinot ar 4,5% pieaugumu, kas tika prognozēts oktobrī. Tāpat tiek prognozēts, ka 18 no 24 lielākajām centrālajām bankām šogad vismaz vienu reizi paaugstinās procentu likmes. Pērn oktobrī šāda prognoze tika izteikta par 11 bankām.
