Ekonomisti: Algu kāpumu virs inflācijas vairums iedzīvotāju varētu sagaidīt nākamgad

Straujais cenu kāpums rada spiedienu celt algu, taču tas savukārt var izraisīt vēl straujāku inflāciju, prognozējuši banku analītiķi. Situācijas normalizēšanās sagaidāma vien nākamgad, un vistiešāk to ietekmēs gāzes un citu energoresursu cenu izmaiņas. 

Ekonomisti: Algu kāpumu virs inflācijas vairums iedzīvotāju varētu sagaidīt nākamgad
00:00 / 03:52
Lejuplādēt

Šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga vai alga pirms nodokļu nomaksas sasniedza 1362 eiro un bija par 8,3% lielāka nekā pirms gada. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas ir gandrīz 1000 eiro. Taču prieka sajūtu tas nerada, jo inflācija gada otrajā ceturksnī pakāpās līdz 16,4%, tāpēc pirktspēja mazinājusies par teju 8%. Tagadējās tendences visvairāk skars mazāko ienākumu saņēmējus. 

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norādīja: "Algas pieaugums ir diezgan straujš, stabilos laikos tas būtu diezgan pozitīvs, bet pagaidām, kā visi zina, inflācija ir gandrīz divreiz augstāka par algas pieaugumu, tāpēc to noēd.

Reālā alga samazinās. Kas notiks ar inflāciju, pagaidām nav zināms. Ziemas sezonā situācija būs skaidrāka. Uzlabojumi varētu būt tuvāk 2023. gadam."

Pēc ekonomista teiktā, situācijai vajadzētu uzlaboties līdz ar lielāku skaidrību par energoresursu cenu pieaugumu. Apkures sezonai beidzoties, šīs izmaksas nestimulēs inflāciju. Energoresursu cenu kāpuma dēļ aug arī ražošanas izmaksas, kas varētu likt taupīt arī uz algu palielinājuma rēķina. Tomēr situācija dažādās nozarēs atšķiras.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī transporta un glabāšanas nozarēs algu pieaugums bijis no 12% līdz 15%, savukārt pat divkārt mazāk algas augušas finanšu, apdrošināšanas un veselības aprūpes nozarēs. Savukārt stimulējošs faktors algu pieaugumam ir mazais bezdarba līmenis, kas otrajā ceturksnī turpināja samazināties. 

Atalgojuma pieaugumu savā ikdienā visdrīzāk varēs sajust pēc nepilna gada, vērtēja "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš: "Es domāju, ka nākamā gada otrajā pusē absolūti lielākā daļa Latvijas strādājošo jau baudīs algu reālo kāpumu, jo tajā brīdī cenas vai nu stabilizēsies, vai ļoti iespējams, ka kritīsies. Cenas var kristies ļoti daudzu un dažādu iemeslu dēļ."

Galvenokārt cenu izmaiņas ietekmēs notikumi gāzes tirgū, atzīmēja ekonomists. Naudas izteiksmē šobrīd ekonomika un uzņēmumu apgrozījums aug, tāpēc algu kāpums notiks, turklāt to spiežot darīt konkurence par darbiniekiem. Izaugsme gan ir nevienmērīga, jo, piemēram, kokapstrādes un metālapstrādes jomā produkcijas cenas mazinās, bet enerģijas cenas aug. Tas varētu atstāt vistiešāko iespaidu uz nodarbinātību reģionos. Šajā kontekstā būtiski ir valdības pārstāvju apņemšanās pārskatīt un paplašināt valsts atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai, norādīja Strautiņš.

"Teiksim, ja mēs vaicājam, vai valsts to var atļauties? Principā var. 2020. gadā, kad sākās pandēmija, Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija mazāks par 30 miljardiem eiro. Pērn drusku virs 30 miljardiem eiro. Nākamgad saskaņā ar Finanšu ministrijas un citām prognozēm Latvijas IKP būs lielāks par 40 miljardiem eiro. Šāds IKP pieaugums nozīmē, ka valsts budžets būs par kādiem 3 miljardiem lielāks. Tāpēc jā – nācija to var atļauties," sacīja Strautiņš.

Šobrīd reģistrētais bezdarbs ir noslīdējis līdz 6%, un, ja vien ekonomika ziemā nenonāks recesijā, straujais cenu kāpums radīs spiedienu celt algas, prognozējis arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pēc viņa teiktā – šis spiediens būs izteiktāks sabiedriskajā sektorā, kur vidējā alga augusi mazāk. Ir skaidrs, ka nākamā gada valsts budžetā būs liels spiediens uz darba algām arī citās nozarēs. Vienlaikus arī skaidrs, ka cenas neatgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija iepriekšējos pāris gados.

Latvijas Radio iedzīvotāju aptauja: Vai jūsu ienākumi šogad ir palielinājušies? Vai varat nopirkt vairāk?
00:00 / 01:08
Lejuplādēt

KONTEKSTS:

Krievijas karš Ukrainā, cenu pieaugums, īpaši enerģijai un pārtikai, kā arī joprojām klātesošās piegādes ķēžu problēmas rada recesijas riskus gan ASV, gan Eiropā. 

Straujāks cenu pieaugums kopš pavasara vērojams arī Latvijā. Jūnijā piepildījās banku analītiķu prognozes  gada inflācija pārsniedz "trekno gadu" pīķi, sasniedzot 19,3%. Taču 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šāds rādītājs ir augstākais, kas ir fiksēts CSP datos par patēriņa cenu pārmaiņām Latvijā kopš 1998. gada

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti