Covid-19 pandēmija izjauca lietu līdzsvaru ekonomikā – uzņēmumi tika slēgti, apturēja ražosanu, tika izjauktas piegāžu ķēdes, atliktas investīcijas, un tādējādi saruka apjomi.
"Tas ir tas, ko redzam pašlaik cenās, jo pieprasījums ir ļoti augsts, bet piedāvājuma puse ir limitēta. Un to spēju saražot nevar tik ātri izaudzēt," stāstīja Zorgenfreija.
Pamazām cenas varētu "nomierināties", izejvielām paliekot lētākām. Tomēr cenu pieaugumu neietekmē tikai izejvielas, bet arī ekonomikas atvēršana. Zorgenfreija norādīja, ka jau redzams – dažu pakalpojumu, restorānu cenas sākušas augt. Tas tādēļ, ka ir augušas izmaksas, jo jāizpilda epidemioloģiskās prasības, aug arī minimālā alga. Tāpat daļa uzņēmēju vēlas atgūt ierobežojumu laikā negūtos ienākumus, un daudzi iedzīvotāji, atveroties ekonomikai, būs gatavi maksāt vairāk par kādiem pakalpojumiem un precēm. Tādēļ lielākā inflācija gaidāma uz gada beigām.
KONTEKSTS:
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2021. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju, palielinājās par 2,6%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbiem un apaviem.
