Ekonomiste: Jaunā materiālisma devīze – mīlēt lietas, bet nekļūt par to vergiem

Parasti, sakot vārdu „materiālisms”, prātā nenāk pārāk daudz labu asociāciju. Drīzāk mēs iedomājamies par alkatību, vienaldzību, nežēlību. Ekonomiste Ruta Potsa no Lielbritānijas gan piedāvā jaunu materiālismu - mīlēt lietas, bet nekļūt par to vergiem un neiekāpt vāveres ritenī, kas liek pirkt arvien jaunas un jaunas mantas.

RS: - Šis jaunais materiālisms - kas tas tāds ir?       

RP: - Es domāju, ka tā galvenokārt ir jauna ideja, bet tas ir arī fenomens, ko jau redzam mums apkārt. Šķiet, ka kopš industriālās revolūcijas cilvēki tiek notverti tā dēvētajā hedoniskajā vāveres ritenī.

Tas ir tad, kad tevi noķer sava veida lamatās - tev jāpērk arvien vairāk un vairāk lietu. Piemēram, tu nopērc mobilo telefonu, un jau pavisam drīz veikalos nonāk jauna telefona versija, kas ir spīdīgāka, dara vairāk un ir vienkārši stilīgāka. Un, ja tev ir vecs telefons, tavs statuss ir zemāks nekā tam, kam ir jauns telefons. Līdzīgi ir ar modi, kur katru sezonu ir jaunas kolekcijas, kas noteikti jānopērk. Un tā mēs tiekam ievilkti šajā arvien jaunu mantu pirkšanas ciklā, domājot, ka lietas padarīs mūs laimīgus.

Patiesībā pētījumi rāda, ka, tiklīdz mūsu pamatvajadzības ir apmierinātas - mēs esam paēduši, apģērbušies, siltumā un drošībā -, papildu mantas mūs nepadara laimīgākus. Kas mūs padara laimīgākus? Draudzība, mācīšanās, izaugsme.

Un tā mēs pērkam arvien vairāk mantu, cerot, ka tas mūs padarīs laimīgākus, jo reklāmas sola, ka mantas darīs mūs skaistus, stilīgus un ar daudz draugiem, lai gan psiholoģiskie pētījumi pierāda pilnīgi pretējo.

Otrs ir tas, ka visas šīs mantas tiek radītas, izmantojot resursus, un ik gadu mēs izmantojam resursus, kuru radīšanai vajadzētu pusotru zemeslodi, un pēdējo reizi, kad es pārbaudīju, mums bija tikai viena planēta Zeme.

Mantu, ko mēs pērkam un lietojam, ekoloģiskā ietekme ir milzīga, bet tās nepadara mūs laimīgākus!

Un kā reakcija uz šo problēmu ir divi varianti. No vienas puses – ak, visas šīs mantas ir briesmīgas un maksa par tām ir mūsu Zeme un tāpēc mums jāatbrīvojas no tām un jādzīvo tukšā... Tā ir tāda pašaustīšanās un posta pieeja. No otras puses, zaļā kustība saka - tu vari pirkt dizainera kurpes, ja zoles ir no pārstrādāta materiāla. Viss kārtībā ar tavu lielo, spožo auto, ja vien tas ir „Prius” vai cits hibrīdauto.

Bet neviens no šiem variantiem neatrisina mūsu psiholoģiskās problēmas, un es domāju, ka ir cits ceļš un tas ir priecīgāks un krāsaināks. Mēs esam daļa no materiālās pasaules, un tas nav nekas slikts, un mums vajag mantas, lai dzīvotu un izdzīvotu. Ir tikai dabīgi mīlēt un novērtēt lietas mums apkārt, tas palīdz mums atrast mūsu vietu pasaulē. Lietas, kas mums pieder, palīdz saprast, kas mēs esam un parādīt to citiem. Es tikai esmu pārliecināta, ka mēs esam šīs attiecības ar mantām pārpratuši. Mēs mēģinām nopirkt vairāk un vairāk, lai gan - ja mēs mīlētu, rūpētos un remontētu  lietas, kas mums jau ir, tas mūs atbrīvotu no nepieciešamības pelnīt tik daudz un dotu mums prieku un apmierinājumu redzēt lietas, kas ilgst un kuras esam radījuši mēs paši.

- Tātad jaunais materiālisms nozīmē mīlēt tās mantas, kas mums jau ir, nevis tās, ko vēl neesam pat nopirkuši?

- Jā, tas nozīmē būt apmierinātiem ar to, kas mums ir, to mīlēt, par to rūpēties un to labot. Es uzskatu, ka tas ir ne tikai labāks dzīvesveids mums kā indivīdiem, bet tas arī saved mūs kopā ar citiem cilvēkiem, jo tam mums vajag padomu un atbalstu. Turklāt laikā, kad ekonomikai ir jāaug, bet mēs nevaram turpināt izaugsmi tāpat kā līdz šim - vienkārši patērējot arvien vairāk mantas. Mums jātiek galā ar paradoksu, ka mēs nevaram panākt neierobežotu ekonomikas izaugsmi uz ierobežotas planētas. Un šis

jaunais materiālisms - tā ir ekonomika, kurā ir daudzi un dažādi darbi, tā ir ekonomika, kurā lietas tiek labotas un uzturētas, tajā ir dažādi darbi, tajā ir santehniķi, galdnieki, gleznotāji un šuvējas, visi šie ir darbi, par kuru darīšanu cilvēki varētu saņemt samaksu. Tas palīdzētu izlauzties no lamatām, kurās esam ieskrējuši, dzenoties pēc arvien jaunām mantām.

- Šī pāreja uz jauno materiālismu nez vai būtu viegla - mūsu ekonomika ir uzbūvēta, lai ražotu lētas lietas, ko izlietot un izmest..

- Tā ir taisnība, liela daļa pasaules ekonomikas ir celta, lai ražotu vairāk un vairāk lētas mantas, ko ātri izmest ārā. Bet interesanti ir tas, ka sabiedrībā jau mainās uzskati un, piemēram, Apvienotajā Karalistē, no kurienes es nāku, arvien vairāk cilvēki mācās adīt vai, piemēram -cepšanas kursos vairs nevar pieteikties, jo nav vietu. Un tas nav tikai izklaidei vai hobijam, tiek radītas arī darbavietas. Piemēram, ir tāda organizācija – „Kultivē Londonu”, kas neizmantotos zemes gabalos pilsētā māca jauniem cilvēkiem, kam nav darba, audzēt, piemēram, salātus.

- Kā mēs nonācām līdz šim: nopērc šodien, izmet rītdien? Vai tas ir cilvēku dabā? Reklāmas iespaids?

- Ir skaidrs, ka reklāmas spēlē lielu lomu, pārliecinot mūs, citējot ekonomistu Timu Džeksonu - pirkt lietas, ko mums nevajag, lai radītu iespaidu (kas nebūs ilgs) cilvēkiem, kas mums nepatīk. Bet arī paši uzņēmumi rada lietas, kas neiztur ilgi.

Nav iemesla, kādēļ lai mēs mainītu telefonu ik pāris gadus, bet kompānijas ražo tos tā, ka tie saplīst un nevar tikt salaboti. Tas padara mūs bezspēcīgus kā pasīvus patērētājus, bet, ja mēs esam aktīvi radītāji, dzīve ir daudz krāsaināka.

- Šķiet, Jūs esat rūpīgi pētījusi lietas, kas ir veidotas, lai tiktu lietotas ilgi. Kā atšķirt mantas, kas kalpos ilgus gadus, no mantām, kuras jau pavisam drīz nāksies izmest?

- Kāpēc lai mums nebūtu minimālā garantija 10 gadi visām elektriskajām ierīcēm, ko mēs iegādājamies? Ir vērts jautāt, cik liela iespēja ir salabot šīs kompānijas preces? Ir grūti par to runāt, jo tas, ko es zinu, ir situācija Lielbritānijā, kur es dzīvoju. Bet, piemēram, mums ir veļas mašīnu ražotājs, kurš ražo vienu un to pašu modeli jau 20 gadus, un mēs varam iegādāties rezerves daļas šai veļas mašīnai. Pērkot klēpjdatoru, zināmā mērā ir prātīgāk pirkt vecāku datoru, jo vecākos, lielākos datorus var izjaukt un salabot, bet jaunie, plānie datori ir salīmēti kopā un, ja kaut kas saplīst, ārā jāmet viss dators. Un mēs varam arī pieprasīt ražotājiem lietas, kas kalpos ilgāk.

- Tātad, ja kādai mantai nav pieejamas rezerves daļas - nepirkt to?

- Jā, arī ja ierīce ir salīmēta kopā, to nav iespējams salabot. Kalifornijā ir tapusi organizācija, kuru izveidoja inženieris - viņš nopirka telefonu, kurš saplīsa. Inženieris vēlējās savu telefonu salabot un uzzināja, ka, lai gan telefona ražotājiem ir remonta rokasgrāmata, tā tiek turēta noslēpumā. Ko viņš izdarīja? Izjauca telefonu un izprata, kā tas strādā, izveidoja remonta rokasgrāmatu un izvietoja to internetā, lai tā būtu pieejams visiem. Šobrīd viņš ir radījis globālu tīklu „Ifixit” un katru reizi, kad tirgū nonāk jauns telefons, viņš to nopērk, izjauc un rada pamācību, lai cilvēki, kur vien tas iespējams, varētu paši salabot savu elektroniku.

- Šķiet, ka vismaz Latvijā daudzas no šīm iemaņām joprojām nav aizmirstas. Vai mācība nākotnei mums būtu nepazaudēt šīs iemaņas?

- Jā, nepazaudēt un izbaudīt šīs iemaņas. Un dalīties ar prasmēm, jo ne visiem būs tādas pašas iemaņas.

Iemāciet viens otram ko jaunu, iemāciet kādu prasmi jauniem cilvēkiem, apgūstiet kaut ko no vecākiem ļaudīm. Jo vairāk mēs protam, jo vairāk mēs kontrolējam paši savu dzīvi. Un tad mēs varam brīvi izvēlēties, nevis tikai starp variantiem, ko mums piedāvā kāds cits.

- Kas ir viena mazā lieta, ko mēs varam darīt vai nedarīt, lai būtu labi un atbildīgi jaunie materiālisti?

- Ir jāsāk ar to, ko tu mīli - ja tev patīk drēbes, iemācies tās salabot, pērc lietotas drēbes, ar draugiem mainies ar drēbēm. Ja tev patīk mēbeles, iemācies, kā rūpēties un atjaunot tās, rūpējies par dārzu, ja tas patīk, pat ja dzīvo pilsētā. Arī pilsētā var audzēt dārzeņus podā uz palodzes.

Un dari to kopā ar draugiem - ir daudz jautrāk adīt kopā ar draugiem nevis vienatnē, kopā iespējams arī iegādāties rīkus un iekārtas. Piemēram, vienu šujmašīnu var lietot vairāki cilvēki un kopā rīkot šūšanas vakarus.

Mans ieteikums - darīt to, kas tev patīk un darīt to kopā ar draugiem!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt