Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: Kā karš Ukrainā ietekmē sporta pasauli?

Krustpunktā

Krustpunktā izvaicājam Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu

Krustpunktā diskusija: Iespējamie risinājumi straujā dzīves sadārdzinājuma pārvarēšanai

Ekonomiste: Iedzīvotājiem jāmēģina taupīt un uzkrāt arī krīzes laikā – nav zināms, cik ilgi cenas celsies

Strauji pieaugošās dārdzības dēļ Latvijā patlaban ir krīze, taču arī šajā laikā iedzīvotājiem iespēju robežās būtu jātaupa un jāveido uzkrājumi, jo nevar pateikt, cik ilgi cenas celsies. To diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore ekonomiste Inna Šteinbuka.

Diskusijā vaicāta, kā cilvēkiem Latvijā rīkoties strauji pieaugošās dārdzības un ienākumu devalvācijas laikā, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja sacīja: lai arī inflācija Latvijā ir augsta un patēriņa cenas turpina pieaugt, cilvēkiem tomēr iespēju robežās būtu jātaupa un jāveido kādi uzkrājumi.

"Mēs varam mēģināt taupīt šajos krīzes laikos. Tā ir krīze, lai kā arī nepatiktu šis vārds. (..) Taupīt vajag tāpēc, ka nevar precīzi prognozēt, cik vēl un cik ilgi mums kāps cenas, un kādi mums būs rēķini par apkuri.

Tā ka nepieciešams kaut kāds drošības spilvens, lai nenonāktu pavisam izmisuma [situācijā]," teica Šteinbuka, atgādinot, ka arī valdība meklē risinājumus, kā atbalstīt daļu valsts iedzīvotāju.

Šteinbuka atzina, ka inflācija Latvijā un Baltijas valstīs kopumā patlaban ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES), un to daļēji var skaidrot ar to, ka cenas patlaban vairāk ceļas tām precēm un pakalpojumiem, kam iedzīvotāji Latvijā novirza salīdzinoši vairāk no saviem ienākumiem nekā citviet ES.

"Mums izdevumu struktūra katrai ģimenei ir tipiska tādai relatīvi nabadzīgai valstij. Jo mēs ļoti daudz pērkam pārtiku, tāpat ļoti daudz procentuāli pret visiem ienākumiem tērējam rēķiniem par mājokli. Mēs relatīvi mazāk pērkam apģērbus, pakalpojumus visādus (..)," sacīja Šteinbuka, norādot, ka cenu kāpumu katra ģimene izjūt citādāk.

KONTEKSTS:

2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 19,3%. Salīdzinājumam 2008. gada maijā – tā saucamo "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%. Savukārt kopumā 2008. gada vidējā inflācija sasniedza 15,4%. Latvijas Banka prognozē, ka inflācija šogad pieaugs par 14,8%, bet nākamgad – par 7%.

Eiropas Centrālā banka jūlija otrajā pusē paziņoja par lēmumu palielināt bāzes procentlikmi, tādējādi īstenojot pirmo paaugstinājumu pēdējos 11 gados. Banka norādīja, ka procentu likmju palielināšana palīdzēs cīnīties ar augsto inflāciju, jo mazināsies pieprasījums pēc kredītiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti