Ekonomiste: Ārvalstu investīcijas šogad kritušās, nākamais gads cerīgāks

Latvijas Banka trešdien informēja, ka no Eiropas Savienības fondiem trešajā ceturksnī saņemti 195,2 miljoni latu, lielākā daļa no tiem bijuši maksājumi, kas paredzēti kā investīcijas. Maksājumu bilances finanšu kontā trešajā ceturksnī veidojās pārpalikums 60,8 miljonu latu jeb 1,4% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājušās par 1,1% no prognozētā IKP.

Latvijas Bankas publicētie dati liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā šī gada trešajā ceturksnī ir bijušas ļoti vārgas, kopumā ekonomikā ieplūduši vien niecīgi 67 miljoni eiro, kas ir par 75% mazāk kā pērnā gada trešajā ceturksnī, norāda "Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne. Arī ārvalstu investīciju ieplūde šī gada deviņos mēnešos kopumā ir bijusi par trešdaļu mazāka kā pērn.

Ekonomiste pieļauj, ka investīciju apsīkums varētu būt saistāms ar vārgulīgo pasaules ekonomikas attīstību. Ekonomikas izaugsme pasaulē šogad būs vājāka kā pērn un arī eirozonas ekonomika, lai gan spējusi izķepuroties no recesijas, joprojām šogad saruks salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas atstāj iespaidu arī uz investoru noskaņojumu un pieejamiem līdzekļiem. Latvijā šogad investīcijas visvairāk mazinājušās tieši no eirozonas valstīm.

Nākamgad pasaules ekonomikas izaugsme pieņemsies spēkā un arī IKP pieaugums eirozonā kļūs spējāks, līdz ar to pozitīvi ietekmējot arī ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā, uzskata Skrūzkalne. Tāpat gaidāms, ka nākamgad Latvijas kredītreitings varētu vēl tikt pacelts saistībā ar iestāšanos eirozonā un prognozējamo stabilu ekonomikas izaugsmi (vienu no straujākajām Eiropā), kas varētu būt labs signāls ārvalstu investoriem.

Lai gan makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, mājasdarbu netrūkst mikroekonomikas līmenī, lai Latvija kļūtu par investoriem pievilcīgāku valsti. Jaunākais Swedbank Baltijas Jūras reģiona indekss liecina, ka Latvija krietni atpaliek no reģiona vidējā ekonomikas strukturālās kvalitātes ziņā (proti, institucionālās, tiesiskās un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte, kas ietekmē uzņēmēju izmaksas).

Latvija pēdējos gados vien varējusi turēties līdzi konkurentiem reformu centienos, bet ar to vien nepietiek, lai panāktu konkurentus. Ekonomiste uzsver, ka politikas veidotājiem aizvien lielāka uzmanība jāpievērš mikroekonomikas līmeņa reformām (piemēram, attīstot industriālās zonas, stiprinot izglītības un inovāciju saikni,  u.c.), lai Latvija spētu veiksmīgi konkurēt par ārvalstu investīciju ieplūdi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt