ĪSUMĀ:
- Baltkrievijas ekonomika šogad varētu sarukt par 2%, prognozēja Pasaules Banka.
- Baltkrievijas lielākā tirdzniecības partnere ir Krievija.
- Eksperti: liela daļa no ekonomikas pieauguma gūta, pateicoties Krievijas subsīdijām.
- Otrs lielākais Baltkrievijas tirdzniecības partneris ir Eiropas Savienība.
- Baltkrievijas ekonomikas attīstība bijusi gausa kopš 2014. gada, lēsa Pasaules Banka.
- Baltkrievijas ekonomika būvēta uz lielajiem valsts uzņēmumiem; tie ir ekonomikas pamats.
- 2018. gada dati: 40% valsts uzņēmumu saruka ieņēmumi; 15% bijuši nerentabli.
- Baltkrievijā līdz ar protestiem plašumā vērsušies arī uzņēmumu darbinieku streiki.
- Streiko darbinieki no dažādus sektorus pārstāvošiem uzņēmumiem, tostarp daudzi rūpniecības.
- Darbs teju pilnībā apstājies vienā no pasaulē lielākajām kālija minerālmēslu ražotnēm.
- Lukašenko brīdinājis, ka streiku dēļ Baltkrievijas uzņēmumi nopietni cietīs.
- Eksperts: protesti un streiki valsts uzņēmumos rada miljoniem lielus zaudējumus.
- Streiks naftas pārstrādes rūpnīcās var radīt zaudējumus arī Krievijas naftas piegādātājiem.
- Eksperts: "pilsētveidojošo uzņēmumu" pretestība valdošajam režīmam - arī politisks spiediens.
- Baltkrievijas premjers: Neesot pamata apgalvot, ka ekonomikai radušies kādi zaudējumi.
- Komentētājs: Lukašenko neinteresē ekonomika, viņu interesē kontrole.
Baltkrievijā, kas ir Eirāzijas ekonomiskās savienības locekle, mīt vairāk nekā 9 miljoni iedzīvotāju. Pasaules Bankas dati liecina, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pērn bija 6,7 tūkstoši ASV dolāru. IKP izaugsme kaimiņvalstī samazinājusies no 3% 2018. gadā līdz 1,2% pērn, tādējādi atspoguļojot plašu apstrādes rūpniecības palēnināšanos vājā Krievijas pieprasījuma dēļ un naftas ķīmijas produktu ražōšanas un eksporta sarukumu.
Pasaules Banka prognozē: paredzams, ka šogad Baltkrievijas ekonomika saruks par vairāk nekā 2%, jo Covid-19 pandēmijas ietekmētā globālās ekonomikas lejupslīde izraisa zemāku pieprasījumu pēc Baltkrievijas preču eksporta uz Eiropas Savienību (ES), Krieviju un citām valstīm. Lielākā Baltkrievijas tirdzniecības partnere ir Krievija, pēc Nacionālās statistikas komitejas datiem, tirdzniecības apgrozījumam pirmajā šī gada pusē sasniedzot vairāk nekā 13 miljardus ASV dolāru. Un eksperti norāda, ka liela daļa no ekonomikas pieauguma ir gūta, pateicoties tieši Krievijas subsīdijām.
Politologs Andrejs Suzdaļcevs telekanālam "Doždj" norādīja uz Krievijas "palīdzības" apjomu. "Principā valsts, protams, nav bagāta, cilvēki dzīvo pieticīgi, kas ir pārsteidzoši, jo Krievija vienmēr ir palīdzējusi Baltkrievijai. Lielais dotācijas atbalsts bijis ietverts integrācijas rāmjos, kas tā arī nav sākusies. Kopējā šo dotāciju, subsīdiju un palīdzības summa uz šī gada 1. janvāri sastādīja 133 miljardus ASV dolāru."
Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums pirmajā pusgadā Baltkrievijai bijis ar Ukrainu (2,03 miljardi ASV dolāru), kam ļoti tuvu seko Ķīna (1,95 miljardi ASV dolāru). Tomēr, skatoties uz valstu bloku, otrs lielākais tirdzniecības partneris ir tieši ES, veidojot teju ceturto daļu no Baltkrievijas kopējā tirdzniecības apjoma. Savukārt lielākais Baltkrievijas tirdzniecības partneris Eiropas Savienībā (ES) ir Vācija (1,143 miljardi ASV dolāru), kam seko Baltkrievijas kaimiņi – Polija (1,109 miljardi ASV dolāru) un Lietuva (633 miljoni ASV dolāru), bet kaimiņvalstu vidū vismazākais tirdzniecības apjoms Minskai ir tieši ar Latviju (168 miljoni ASV dolāru).
Pasaules Bankas dati liecina, ka Baltkrievijas ekonomika ir bijusi gausa jau kopš 2014. gada. Kā rāda Polijā bāzētā Austrumu pētījumu centra 2018. gada dati - 40% Baltkrievijas uzņēmumu bija vērojams ieņēmumu samazinājums. Turklāt 15% uzņēmumu, kas galvenokārt pieder valstij, bijuši nerentabli.
Kā telekanālam "Nastojashchee Vremja" skaidroja ekonomists Sergejs Aleksašenko, Baltkrievijas ekonomika ir būvēta uz lielajiem valsts uzņēmumiem, tādēļ tie ir šīs ekonomikas pamats.
"Baltkrievija ir valsts, kurā ekonomika būvēta uz lielajiem valsts uzņēmumiem, uz lielajiem mašīnbūves uzņēmumiem, naftas ķimikāliju un naftas pārstrādes uzņēmumiem."
Pieprasot Lukašenko atteikšanos no varas, jau daudzas dienas galvaspilsētas Minskas un citu pilsētu ielās iziet tūkstošiem cilvēku. Tomēr jau daudzas dienas valstī plašumā vērsušies arī uzņēmumu darbinieku streiki. Un streiko daudzu tieši jau pieminēto valsts kontrolē esošo uzņēmumu darbinieki. Daži Baltkrievijas uzņēmumi sāka streikot 10. augustā, bet 13. augustā ziņas par mītiņiem un strādnieku neapmierinātību sāka parādīties masveidā. Aicinājumu uz vispārēju streiku, lai panāktu Lukašenko atkāpšanos, otrdien izsludināja opozicionāres Svetlanas Tihanovskas štābs. Tas aicinājis visus darba kolektīvus pievienoties beztermiņa streikam ar prasību Lukašenko atkāpties un deleģēt streiku komiteju pārstāvjus Koordinācijas padomei.
To uzņēmumu nosaukumus, kuru darbinieki sākuši streiku, varētu saukt daudz. Streiko darbinieki no dažādus sektorus pārstāvošiem uzņēmumiem, to vidū daudzi rūpniecības uzņēmumi.
Darbs teju pilnībā apstājies vienā no pasaulē lielākajām kālija minerālmēslu ražotnēm "Belaruskalij". Uzņēmums pārtraucis rūdas ieguvi. Tā darbiniekiem draudēts ar atlaišanu un tiek izdarīts psiholoģisks spiediens, bet darbinieki sola nepadoties.
Streiko arī autobūves uzņēmuma "BelAZ" darbinieki, savukārt Minskas Traktoru rūpnīcā (MTZ) strādājošie masveidā iesniedz pieteikumus bezalgas atvaļinājumam. Streiko arī Minskas Autovilcēju rūpnīcas (MZKT) darbinieki, kurus šonedēļ, ierodoties ar helikopteru, apciemoja pats Lukašenko. Tiesa, sagaidīšana nebija no tām jaukākajām.
Pie vairākiem uzņēmumiem pulcējās cilvēki, lai mudinātu un atbalstītu darbiniekus pievienoties protestiem. Internetā izplatīti dažādi videomateriāli, kuros redzams, kā sanākušie skandē "malači" tiem strādniekiem, kas iziet pa uzņēmuma durvīm, lai pievienotos protestiem. Lukašenko brīdinājis, ka streiku dēļ Baltkrievijas uzņēmumi nopietni cietīs un to savukārt nekavēsies izmantot ārzemju konkurenti. Viņaprāt, atteikšanās no streika ir vienīgā iespēja, kā glābt uzņēmumus un nodrošināt sev darbu.
Kā komentārā Krievijas ziņu aģentūrai "RIA Novosti" atzinis Viskrievijas Ārējās tirdzniecības akadēmijas Integrācijas procesu attīstības institūta eksperts Dmitrijs Bolkuņecs, zaudējumi Baltkrievijas ekonomikai, kas saistīti ar opozīcijas protestiem un streikiem uzņēmumos, mērāmi miljonos.
"Katru dienu no protestiem valsts ekonomikai tiek nodarīti desmitiem miljonu ASV dolāru lieli zaudējumi, varbūt pat vairāk. Ja uzņēmums "Belaruskalij" turpina streiku, tie ir milzīgi zaudējumi.
Tas pats attiecas uz citiem pilsētu veidojošiem uzņēmumiem," sacīja eksperts.
Arī Minskā bāzētā uzņēmuma "Alpari Eirāzija" vecākais analītiķis Vadims Losubs krievu medijam "Gazeta.ru" skaidrojis, ka lielo valsts uzņēmumu dīkstāve katram no tiem var radīt vairāk nekā 2 miljonu ASV dolāru lielus zaudējumus dienā. Komentārā eksperts atzīmēja, ka, piemēram, vietējo naftas pārstrādes rūpnīcu darbinieku streiks draudētu radīt ievērojamus zaudējumus ne tikai Baltkrievijas ekonomikai, bet arī Krievijas naftas piegādātājiem, jo šos produktus galvenokārt pārstrādā Baltkrievijas uzņēmumi. Moziras naftas pārstrādes rūpnīca jau pirms vairākām dienām norādīja, ka tieši no šodienas uz nenoteiktu laiku plāno rīkot streikus trīs stundu garumā katru dienu, tādējādi samazinot naftas pārstrādes apjomus. Pagājušā gada rādītāji liecina, ka Krievija piegādāja Baltkrievijai jēlnaftu 6,55 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tādā gadījumā naftas piegāžu pārtraukšanas dēļ Baltkrievijai Krievijas uzņēmumi zaudētu aptuveni 18 miljonus ASV dolāru dienā.
Tāpat, piemēram, vairāk nekā pusi no autobūves uzņēmuma "BelAZ" produkcijas jeb kalnrūpniecības pašizgāzējiem izmanto Krievijas kalnrūpniecības uzņēmumi. Ja rūpnīca apstājas un tos neražo, tikšot atrasta alternatīva, kas būtu dārgāka. Tomēr eksporta pārtraukšana uz Krieviju būtu uzņēmuma pašnāvība, uzskata eksperti. Arī ekonomists Sergejs Aleksašenko uzsvēra, ka streiks lielajos uzņēmumos atstās ietekmi. Arī politisku.
"Protams, lielāko uzņēmumu apstāšanās dod smagu triecienu Baltkrievijas ekonomikai un pastiprina ekonomisko spiedienu Lukašenko režīmam. Pats galvenais, ka šie streiki parāda prezidentam, ka viņu atbalsta mazākums. Galvenie darbaspēka centri, tā saucamie pilsētveidojošie uzņēmumi, praktiski visi izrāda pretestību valdošajam režīmam, un tas jau ir ne tikai ekonomiskais, bet arī politiskais spiediens," teica Aleksašenko.
Taču, kā vēsta Krievijas ekonomiskās informācijas aģentūra "prime.ru",
Baltkrievijas premjers Romāns Golovčenko norādījis – neesot pamata apgalvot, ka pašreizējās situācijas dēļ valstī Baltkrievijas ekonomikai ir radušies kādi zaudējumi.
Streika dalībnieku prasības ir dažādas, piemēram, saistītas ar Lukašenko atkāpšanos un prezidenta vēlēšanu rezultātu neatzīšanu. Taču, kā tīmekļa izdevumam "Meduza" norādījis Krievijas Karnegi centra eksperts Aleksandrs Baunovs, interesantā kārtā streikotāji pieprasa arī vairāk sociālisma. Proti, pretēji Lukašenko vēlmēm it kā vajadzētu sagaidīt ekonomikas privatizāciju, tomēr streikotāju prasībās esot minēts privatizācijas noliegums.
"Šo "MAZa", "BelAZa", "Belaruskalij" un citu streikotāju prasībās ir vēlme pēc lielāka sociālisma un lielākām algām, kaut kādu darba drošības normu ievērošana un tā tālāk. Kas, protams, ja mēs uzskatām, ka anti-Lukašenko spēki ir privatizētāji, tādi ekonomikas liberāļi un dogmatiķi, tad viņiem būtu jāiet pret šiem pašiem streikotājiem," sacīja Baunovs.
Atbildot uz jautājumu, cik ilgi Lukašenko spēs "izvilkt" ar esošajiem resursiem, ekonomists Sergejs Aleksašenko telekanālam "Nastojashchee Vremja" uzsvēra, ka runa nav tik daudz par to, cik "izvilkt" būs iespējams ekonomiski, bet gan politiski.
"Man šķiet, ka jautājums "izvilkt" šodien vairs nenes ekonomisko nozīmi, bet gan politisko. Tas tādēļ, ka izvilkt var ilgi, ja runājam tikai par naudu. Var kaut ko netērēt, var netērēt naudu ceļu remontam vai ieturēt subsīdijas valsts uzņēmumiem un tā tālāk. Proti, Finanšu ministrijai ir varianti, lai ātri samazinātu izdevumus, ja runa ir par nedēļu, divām vai dažiem mēnešiem. Bet man šķiet, ka Minskā un citviet valstī notiek politiskā cīņa un ir jautājums, vai Lukašenko pietiks spēka noturēt šo spiedienu un vai protestētāji spēs spiedienu palielināt. Tikko kā spiediens sāks samazināties, diktatoram parādās iespēja pārņemt iniciatīvu," sprieda ekonomists.
Dati līdz šī gada 1. aprīlim liecina, ka Baltkrievijai bija 39,5 miljardu ASV dolāru liels ārējais parāds, no kura 16,7 miljardi dolāru ir pašas valdības parāds un 19,6 miljardi dolāru ir galvenokārt valsts īpašumā esošu korporāciju un banku parādi. Valsts centrālās bankas rezervju summa šobrīd esot tikai 9 miljardi ASV dolāru, no kuriem tikai 4,2 miljardi ir reālā valūtā.
Kā intervijā Latvijas Radio pauda ekonomists un neatkarīgais komentētājs Sergejs Čalijs, kas ir iekļauts jaunajā opozicionāres Svetlanas Tihanovskas Koordinācijas padomē, ekonomika jau sen neesot esošās varas prioritāte, un vēlēšanu priekšvakarā Lukašenko vispār nebija nekādas saturīgas programmas.
"Lukašenko šoreiz paziņoja, ka mainīs valdību un jums visiem būs skaidrība par to, kas tad ekonomikā notiks pēc vēlēšanām.
Patiesībā viņš nomainīja visus, kuri bija spējīgi saprast ekonomiku, uz cilvēkiem uzplečos. Nu, un kādus secinājumus mēs no tā varam izdarīt? Viņus neinteresē ekonomika, viņus interesē kontrole.
Tā ir pakāpeniska šīs karikatūras demokrātijas pārveidošana par spēka struktūru režīmu. Ekonomika jau tā bija krīzē, un tā noteikti nav pašreizējās varas prioritāte. Tāpēc teikt, ka ekonomikai var nodarīt kaut kādu kaitējumu.. Ziniet, ekonomika jau sen pati ir nospļāvusies uz to visu, jo nav svarīgi, kas mums būs ar ekonomiku, bet gan, cik mums būs durkļu. Protams, ir uzņēmumi, kuru darbības apturēšana ir sāpīga budžetam. Es neesmu pārliecināts, ka ir kāds spēcīgi jūtams mehānisms, kā problēmas varētu atrisināt ar finansiālu atbalstu no valsts puses," atzina Čalijs.
Viņaprāt, daudzu gadu laikā ir izkristalizējusies vienprātība par to, kādas ir galvenās problēmas ekonomikā. Ekonomikā, ko pēc viņa domām var dēvēt par padomju ekonomiku.
"Tas ir nereformētais valsts sektors, kas daudzos gadījumos nes zaudējumus – nevis nes budžetam peļņu, bet patērē resursus. Kas ir darāms, ir skaidrs, un par to ir vienisprātis eksperti gan valsts iekšienē, gan ārpus tās. Pirmkārt, ir jāaizvāc šī zaudējumus nesošā valsts iejaukšanās ekonomikā. Jāaizvāc kontrole, kas bremzē uzņēmējdarbības iniciatīvas," teica Čalijs.
Viņš arī piebilda, ka lielas problēmas sagādā administratīvais slogs uz ekonomiku, kas esot milzīgs. Ja tā nebūs, pēc ekonomista domām, uzplaukums būs straujš.
Tikmēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Baltkrievijā vadītājs Georgijs Vojevoda intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka Baltkrievija ir svarīgs sadarbības partneris Latvijai. "2019. gadā kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bija 633 miljoni eiro. Tas ierindoja Baltkrieviju 16. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Kopumā apjoms ir pieaudzis par 10%. Preču eksports pieaudzis par 19%, pakalpojumi - par 31%. 2020. gada pirmajā ceturksnī preču eksporta apjoms ir sasniedzis jau 47 miljonus eiro un pieaudzis par 7%," pastāstīja Vojevoda.
Viņš norādīja, ka Latvijas prioritārās jomas sadarbībā ar Baltkrieviju ir transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kokrūpniecība, pārtikas nozare un farmācijas nozare.
"Neatkarīgi no tā, kā attīstīsies politiskā situācija Baltkrievijā, mums jāturpina strādāt pie tā, lai saglabātu savas pozīcijas Baltkrievijas tirgū, jādomā par abu valstu ekonomiskās sadarbības virzieniem," uzsvēra Vojevoda.
