Ekonomikas sildīšanai reģionos projektiem 13 pašvaldībās atvēlēs 9,4 miljonus eiro

Ministru kabinets (MK) otrdien, 16. jūnijā, atbalstījis vairāk nekā 9,4 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanu augstas gatavības projektiem 13 Latvijas pašvaldībās, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Tādējādi pašvaldību ēkās tiks paaugstināta energoefektivitāte un tiks attīstīta publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos. ES fondu finansējums ir pārdalīts divās specifisko atbalsta mērķu programmās (SAM) ar mērķi paaugstināt energoefektivitāti pašvaldību ēkās, kā arī izveidot publisko infrastruktūru un veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos.

Atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai saņems deviņas reģionālas nozīmes attīstības centru novadu pašvaldības – Balvu, Cēsu, Krāslavas, Kuldīgas, Madonas, Ogres, Preiļu, Smiltenes un Talsu novads –  

par kopējo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 4,31 miljona eiro apmērā. Tādējādi plānots samazināt primārās enerģijas gada patēriņu sabiedriskajās ēkās vismaz 2 849 MWh/gadā un siltumnīcefekta (ogļskābās) gāzes vismaz 619 tonnas gadā, kā arī no atjaunojamiem energoresursiem saražot papildjaudu vismaz 0,497 MW apmērā.

Atbalstīti tika augstas gatavības projekti, kurus uzsākt iespējams šogad, atbilstoši VARAM Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajam sarakstam, ņemot vērā ERAF finansējumu, kas veidojies kā SAM atlikums, pašvaldībām neiesniedzot atsevišķus projektus vai īstenojot tos par mazāku finansējumu nekā sākotnēji plānots.  

Savukārt otrā specifisko atbalsta mērķu programmā, kas veidota ar mērķi, lai izveidotu publisko infrastruktūru un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, finansējumu 5,12 miljonu eiro apmērā saņems sešas pašvaldības – Siguldas, Kuldīgas, Valkas, Smiltenes, Aizkraukles un Līvānu novads.

Projektu īstenošanas rezultātā plānots radīt vismaz 103 jaunas darba vietas un piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas teju 9 miljonu eiro apmērā. Arī šis papildu projektu saraksts ir saskaņots VARAM Reģionālās attīstības koordinācijas padomē, ņemot vērā SAM ietvaros pieejamo ERAF finansējumu, skaidroja VARAM.

"Pašvaldības var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskās situācijas uzlabošanā pēc Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes, tāpēc būtiski ir sniegt atbalstu to pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, kas ir īstenojami jau šajā gadā un atbalsta uzņēmējus, rada jaunas darba vietas, uzlabo dzīves vidi un pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem. Valsts ekonomikas lejupslīdes laikā Eiropas Savienības fondu finansējums jāiegulda efektīvākajos projektos, tādēļ finansējuma piešķiršanā priekšroka tika dota projektiem ar augstāku gatavību un lielāku ieguldījumu krīzes negatīvo ekonomisko seku mazināšanā," norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Ministrijā norādīja, ka VARAM turpina pārskatīt ES fondu projektu iesniegumu aktualitāti, vērtē to gatavības pakāpi un plāno pārdalīt projektiem vēl nepiešķirto ES fondu finansējumu tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, lai radītu jaunas darba vietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, piesaistītu privātās investīcijas reģionos. Reizē, pateicoties projektiem pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai, tiks veicināta Latvijas izvirzīto klimata pārmaiņu mērķu sasniegšana. Samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa un pārejot uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, paredzami arī ieguvumi iedzīvotāju veselībai, gādājot par gaisa kvalitātes uzlabošanu, īpaši pilsētās.

ES fondu finansējums pašvaldību atbalstam ir daļa no ministra Pūces šā gada aprīlī prezentētā 200 miljonu eiro piedāvājuma ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.

KONTEKSTS:

VARAM aprīlī piedāvāja ekonomikas sildīšanai 200 miljonus eiro no reģioniem paredzētās, bet neiztērētās naudas. Ministra ieskatā krīze liek kļūt efektīvākiem, tāpēc šis esot brīdis, lai atteiktos no vecās kvotu saimniekošanas. Tāpēc finansējums ir jāsaņem pašvaldībām, kam ir skaidra vīzija par īstenojamiem projektiem un to ieguldījumu tautsaimniecībā, norāda ministrs.

Ministrija plānoja, ka atbalstīt varētu jebkādus projektus, kuru rezultātā radītu jaunas darbavietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī piesaistītu privātās investīcijas reģionos. Sadalē skatīšoties, cik projekts gatavs īstenošanai, nevis to, kura pašvaldība to iesniegusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti