Turpretī Spānijas un Francijas valdība uzskata, ka ir nepieciešamas steidzamas sistēmas reformas. Tas ir galvenais secinājums pēc otrdien Luksemburgā notikušās Eiropas Savienības valstu enerģētikas ministru sanāksmes.
Krīze izgaismoja vājās vietas
Tajā piedalījās arī Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
“Ir daudzu gadu garumā ir ieviests veids, kā tiek aprēķinātas elektrības cenas Eiropas Savienībā, un šādas īstermiņa krīzes dēļ, kas būs īpaši smaga sezona, veikt kaut kādas radikālas izmaiņas, manuprāt, nav īstais brīdis,” spriež Vitenbergs.
“Es domāju, ka šis brīdis ir izgaismojis tās vājās vietas, kas katrai valstij ir atsevišķi, tos mājasdarbus, ko neesam izdarījuši, lai maksimāli pārvarētu šos smagos apstākļus. Domāju, ka vajadzētu fokusēties uz īstermiņa ieteikumiem, ko Eiropas Komisija ir izvirzījusi.”
Jābūt iespējai atlikt maksājumus
Īstermiņa risinājumu cenu lēcienam var sniegt tikai dalībvalstis, nevis Eiropas Savienība. Tāda ir gan Eiropas Komisijas, gan vairākuma Eiropas valstu pārliecība. Tādēļ jau oktobra sākumā Komisija nāca klajā ar rīku sarakstu, ko valstis var likt lietā, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārvarēt šo ziemu.
Komisija ir pārliecināta, ka cenu lēciens ir īstermiņa un jau pavasarī situācija atkal uzlabosies. Tādēļ runa pārsvarā ir par dažādiem pabalstiem mazturīgiem iedzīvotājiem un atsevišķu nodokļu samazināšanu uz dažiem mēnešiem.
Tāpat arī tiek runāts par iespēju ļaut iedzīvotājiem uz laiku atlikt maksājumus, nebaidoties, ka viņiem tiks atslēgta elektrība vai gāze. Ir zināms, ka 19 ES valstis no 27 jau šādus atbalsta pasākumus ir ieviesušas vai gatavojas to darīt.
Ierosina mainīt formulu
Arī Latvijā valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargājamajiem lietotājiem un tagad saskaņošanas procesā esot atbalsts atsevišķām uzņēmēju grupām.
Tādēļ ekonomikas ministrs Vitenbergs pievienojās vairāku Ziemeļvalstu un Vācijas paziņojumam, ka radikālākas reformas šobrīd nav nepieciešamas.
Dienvideiropas valstis, it sevišķi Spānija, uzskata, ka ar atbalsta mehānismiem mazturīgajiem ir par maz. Tās piedāvā mainīt formulu, kā tiek aprēķināta elektrības cena, ar mērķi samazināt gāzes īpatsvaru tajā. Tas varētu palīdzēt samazināt cenu, jo gāze ir visdārgākā elektrības izejviela. Bet par to, kā tas varētu praktiski darboties, ir daudz neskaidrību.
Jābūt kopējai Eiropas atbildei
Tāpat ir arī diskusijas par to, vai nevajadzētu mainīt ES Emisiju tirdzniecības sistēmu. Daži politiķi uzskata, ka atsevišķu tirgotāju spekulācijas arī ietekmē gala patērētāju cenas.
"Spānija uzskata, ka ir jābūt kopējai Eiropas atbildei, jo tā ir globāla problēma, ekstraordināra situācija, kas ietekmē visu mūsu valstu ekonomiku," vēsta Spānijas enerģētikas viceministre Sāra Ogesena-Munjosa.
"Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar rīkiem, ko valstis var izmantot uzreiz, un arī ar vidējā termiņa risinājumiem. Mēs uzskatām, ka ar to ir krietni par maz, jo situācija patiešām ir ārkārtēja. Tādēļ ir jābūt daudz ambiciozākiem pasākumiem, ko var likt lietā tūlīt un tagad.”
Gan Pireneju pussalai, gan Baltijas valstīm ir aktuāls jautājums par elektroenerģijas starpsavienojumiem, jo šobrīd to ir par maz. Savienojumu esamība varētu palīdzēt izlīdzināt cenas.
Interese par kopējo gāzes iepirkumu
Atklāts ir arī jautājums par atomenerģijas lomu. Francija aktīvi lobē, lai šī enerģija tiktu uzskatīta par zaļu, bet ne visi tam piekrīt. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams ilgs laiks, lai uzbūvētu jaunu atomstaciju, bet šoziem tas neko neatrisinātu.
Tiek runāts arī par kopējo gāzes iepirkumu un uzglabāšanu. Arī tas varētu būt interesanti Latvijai, jo mums ir Inčukalna krātuve. Ukraina, kurai ir lielas krātuves, arī piedāvā savu palīdzību.
Eiropas Savienībai ir jāizvērtē priekšrocības un trūkumi dažu dalībvalstu priekšlikumam ieviest kopīgu dabasgāzes iepirkšanas sistēmu, paziņojusi ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.
“Paredzams, ka, tā kā šīs rezerves tiks iegādātas kopīgi laikā, kad gāzes cena ir zemāka, tad tas dos zināmu papildu drošību. Tomēr mums būs jāizvērtē šādas sistēmas priekšrocības un trūkumi. Ir jāapsver daudzi jautājumi - kurš maksās par gāzes iegādi un uzglabāšanu, kā gāze tiks transportēta pa dažādiem Eiropas Savienības reģioniem? Pagaidām mēs šo jautājumu izskatām kā ideju," norāda Simsone.
Daudzi politiķi, tostarp ekonomikas ministrs Vitenbergs, saka, ka šī krīze labi apliecina nepieciešamību paātrināt ieguldījumus atjaunojamajos enerģijas avotos, lai Eiropa kļūtu šajā jomā neatkarīgāka no Krievijas un citiem piegādātājiem.
Var secināt, ka īstermiņa risinājumus drīzāk ir jāgaida no mūsu valdības. Savukārt Eiropas Savienībā tiek runāts jau par to, ko darīt, lai šāda situācija neatkārtotos nākotnē.
KONTEKSTS:
Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģijas cenu pieaugumu, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ienākumus. Cenu kāpums būs vēl straujāks, sākoties jaunajai apkures sezonai. Eiropas Savienība un dalībvalstis domā par risinājumiem, lai mājsaimniecības varētu atļauties samaksāt par siltumu un elektrību.
