Attālinātajā preses konferencē ministrs atzina, ka jautājums par ievesto darbaspēku Latvijā bijis aktuāls vairākus gadus. Taču šajā brīdī, kad Covid-19 grūtības turpināt darbu izjūt virknē nozaru, esot jāpiesaista vietējais darbaspēks.
“Jādomā par vietējiem iedzīvotājiem, kas zaudējuši darbu pakalpojumu sfērās, kas saistītas ar cilvēku kustību.
Šis ir brīdis, kad mums jāpatērē uz vietas ražotas preces, jāatbalsta savējie un jāatbalsta savi cilvēki. Tai nevajadzētu būt prioritātei ievest darbiniekus no ārvalstīm,” sacīja Vitenbergs.
Ministram piekrita arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. Pašlaik LIAA veiktajās uzņēmēju aptaujās neesot manāms izteikts pieprasījums pēc darbaspēka no Centrālāzijas valstīm. “No mūsu puses nevaram apstiprināt ideju, ka uzņēmējiem tas ir nepieciešams,” pauda Rožkalns.
KONTEKSTS:
Kaut arī Covid-19 ieviesto ierobežojumu ietekmē bezdarbnieku rindas pilsētās aug arvien garākas, laukos atrast strādniekus nav nemaz tik viegli. Lauksaimnieki pauduši bažas par to, vai rudenī pietiks darbarokas ražas novākšanai.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
