"Galvenie secinājumi, ko es varētu teikt šobrīd, ka ir skaidrs, ka Ekonomikas ministrija tiek maldināta par patieso situāciju, kāda tā ir. Arī skaidrs, ka uzņēmēji ir mēģinājuši apiet šo shēmu, kas bija „Rīgas enerģijas” gadījumā, par ko ir ierosināta krimināllieta. Principā par šo visu tiks noslēgts gala ziņojums.
Mums jau ir skaidri soļi, kādā veidā rīkoties tālāk gan šobrīd ar šīm 22 stacijām, gan visu pārējo, tā kā rīt es došu pilnu, detalizētu analīzi," sacīja ministrs.
Jau ziņots par TV3 raidījumā "Nekā personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Pagaidām gan neviens no uzņēmumiem naudu vēl nesaņēma.
Savukārt ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītās SIA "Rīgas enerģija" apjomīgā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā, nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi, ziņoja raidījums.
Pēc tam Ašeradens solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Savukārt Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu krāpniecību objektā SIA "Rīgas enerģija". Tikmēr "Rīgas enerģija" ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā un policijā, lūdzot pārbaudīt “nelikumīgo un melīgo vēršanos pret “Rīgas enerģiju””.
Pēc skandāla ar OIK atļaujām no amata atkāpās AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Rolands Lūsvers.