Nemiro ziņojumā bez pušu uzklausīšanas un juristu vērtējuma ir arī kāds jauns aspekts –
prasīt Eiropas Komisijai, vai ir iespējams elektrības ražotājiem atprasīt izmaksāto atbalstu par laiku, kad OIK nebija saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija atzina, ka OIK mehānisms nav pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem, taču vienlaikus komisija norādīja, ka līdz 2017. gada aprīlim Latvija ir pārkāpusi Līgumu par Eiropas Savienību, jo valsts piešķirtais atbalsts elektrības ražotājiem nebija saskaņots ar Eiropas Komisiju. Sodu par to Latvija nesaņēma, un Ekonomikas ministrijas ieskatā šaubu par OIK likumību nebija.
Vēlāk Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasūtīja Eiropas Komisijas lēmuma juridisko analīzi, un tajā secināts, ka OIK saņēmējiem var prasīt atmaksāt subsīdijas par laika posmu, kad OIK nebija saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Iepriekšējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) gan šādu iespēju uzskata par maz ticamu.
“Šo jautājumu esam izdiskutējuši, un Finanšu ministrija ir uzskatījusi, ka valdībai nav pamata griezties pret OIK saņēmējiem, jo šis atbalsts ir bijis saskanīgs ar Eiropas Savienības telpā sniegtajiem atbalstiem,” norādīja Ašeradens.
Faktu, ka OIK ir maksāts arī laikā, kad Eiropas Komisija tam nebija devusi atļauju, cer izmantot ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Viņa ziņojumā par OIK atcelšanu teikts, ka ministrija grasās prasīt Eiropas Komisijas viedokli par to, vai tiešām OIK saņēmējiem valsts atbalstu var atprasīt, kā secināts Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtītajā atzinumā.
“Ir zināms, ka tajā laikā, kad ieviesa OIK, tas nebija saskaņots ar Eiropas Komisiju, tātad – prettiesisks. [..] Vai no tā izriet juridiskās konsekvences, ka OIK saņēmējiem var anulēt licences un atzīt OIK par spēkā neesošu, tas ir juristu un tiesas vērtējuma jautājums,” pauda LTRK vadītājs Jānis Endziņš.
Tajā pašā laikā jaunais ministrs sola pastiprināt kontroli pār OIK saņemošajām stacijām, līdzīgi, kā to darīja Ašeradens.
Par to, kā tieši un cik ātri OIK likvidēt, Nemiro lemšot vēlāk, kad būs saņemti viedokļi gan no Eiropas Komisijas, gan neatkarīgajiem vērtētājiem.
Nemiro OIK likvidēšanu plāna tālākos soļus šobrīd komentē skopi, jo daudz kas būšot atkarīgs no tā, kādu atbildi ministrija saņems no Eiropas Komisijas. Tāpat neskaidrība ir par to, ko likt OIK vietā.
Iepriekšējais “KPV LV” kandidāts ekonomikas ministra amatam Didzis Šmits uzskatīja, ka zaļā enerģija vispār nav pelnījusi kādu īpašu valsts labvēlību, savukārt Nemiro šajā ziņā ir pielaidīgāks.
“Eiropas karti kopumā skatot, mēs redzam, ka zaļā enerģija praktiski visur tiek atbalstīta saprātīgā viedā. Ja tas nenotiek Latvijā, mēs izslēdzam sevi ārā no šīs Eiropas kartes. Tomēr mums ir jāsaprot, ka atbalstam ir jābūt saprātīgam. [..] Tas noteikti nebūs “OIK 2”, tas ir absolūti kategoriski jānoliedz,” uzsvēra ministrs.
“Taču priekšlikumi zaļās enerģijas saprātīgai atbalstīšanai būtu loģiski, jo mums ir jābūt mazliet zaļākiem, jābūt bāzētiem vairāk uz atjaunojamo enerģiju, lai mēs būtu neatkarīgi, un lai mēs varētu izmantot savus resursus [elektrības ražošanā],” sacīja Nemiro.
Ministrs arī uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi sasniegt Eiropas Savienības nospraustos mērķus “zaļās enerģijas” izmantošanā un ka pretējā gadījumā Latvijai var draudēt sods no Eiropas Komisijas.
