Ašeradens Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka, apvienojot šos divus uzņēmumus, uzņēmumiem būtu būtiski ieguvumi, tie nekonkurētu savā starpā un nebūtu jātērē nauda nevajadzīgām izmaksām, lai cīnītos par tirgu, tas samazinātu konkurenci.
Taču ministrs uzsvēra, ka ir jāskatās uz konkurences situāciju. Šobrīd Latvija var lepoties ar vienu no labākajam interneta infrastruktūrām pasaulē, ar izcilu interneta ātrumu un pieejamību, ar vislētākajām pakalpojumu cenām, “kamēr nav šī lielā monopola”.
“Uzskatu, ka ir jāsaglabā esošais statuss un jāturpina konkurences situācija,” sacīja ministrs.
Šādu pozīciju viņš ieteiks arī otrdien valdības sēdē.
Viņš arī norādīja, ka pašlaik Latvijas valdības rīcībā nav materiālu, kāda varētu būt nākotnes situācija, tāpēc valdībai jāsagatavo stratēģija informāciju un telekomunikāciju jomā, lai saprastu, kā rīkoties strauji mainīgajā komunikāciju sektorā.
Tirgū ienāk dažādi jauni pakalpojumi, tirgus strauji mainās, sagaidāmi dažādi notikumi, tāpēc nepieciešams šāds izvērtējums, lai atbildētu uz jautājumiem par konkurenci un to, kā vērtēt uzņēmumu konkurētspēju nākotnē, sacīja ministrs.
Jau iepriekš bažas par abu uzņēmumu apvienošanu pauda Konkurences padome. Tās vadītāja Skaidrīte Ābrama raidījumam “Pēcpusdiena” norādīja, ka abi uzņēmumi ir milži un īpaši korporatīvajiem klientiem spēj piedāvāt kompleksus pakalpojumus. Šie divi spēlētāji var veidot tik spēcīgus piedāvājumus tirgū, kas nevienam nebūs pa spēkam, un, tos apvienojot, pazudīs konkurences spiediens, kas liek pazemināt cenas, attīstīt inovācijas.
Jau ziņots, ka sarunas starp Latvijas valdību un skandināvu telekomunikāciju kompānijas “Telia Sonera” par „Lattelecom” un LMT nākotni norit jau daudzus gadus.
Pēc pēdējām - šā gada marta pirmajā pusē - notikušajām sarunām par Latvijas valstij un skandināvu uzņēmumam piederošo kompāniju LMT un “Lattelecom” nākotni izkristalizējies, ka ceļš uz kompromisu arī turpmāk nebūs viegls.
Pēc tam, kad Latvijas valdības darba grupa lēma, ka LMT un „Lattelecom” apvienošanai varētu piekrist tikai tad, ja Latvijas valsts saglabā vairākumu, "Telia Sonera", kuras piedāvājums ir tieši pretējs – arī tā vēlas sev vairākumu -, vēl nebija gatava komentēt jauno situāciju.
Kompānijās "Lattelecom" un LMT "Telia Soner" tur 49% akciju, bet Latvijas valstij „Lattelecom” pieder 51%, bet LMT – gan caur privatizācijas aģentūru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru – 28%.
Atlikušie 23% uzņēmumā LMT pieder „Lattelecom”. Tas arī ir iemesls, kāpēc apvienošanās gadījumā pārsvaru automātiski iegūtu „Telia Sonera”, jo „Lattelecom” pieder gan Latvijas valstij, gan skandināvu kompānijai. Attiecīgi „Telia Sonera” iegūtu 54%, bet Latvija 46%, liecina Privatizācijas aģentūras aplēses.
Tāpat ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti sēdē 5.aprīlī nolēma aicināt Ministru kabinetu atlikt lēmuma pieņemšanu par SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom" nākotni, līdz būs pabeigta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.
