Ministrs norādīja, ka 2016.gada ekonomisko attīstību ietekmējis investīciju apjoms, kas dramatiski nokritis gada beigās. Lai arī eksporta apjomi pieauguši, iepirkuma cenas ir mazākas, kas arī ietekmējis ekonomikas izaugsmi.
2017.gadā ministram esot skaidrs plāns, uz ko koncentrēties. Jāpalielina eksporta spēja uzņēmumiem, jo Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Tāpat jāpalielina uzņēmumu produktivitāte, un uzņēmēju pašu kapitāla veidošanās. Ministrs sagaida risinājumus nodokļu politikā un cilvēka kapitāla attīstību. „Bez zināšanām tā nav iedomājama,” uzsvēra Ašeradens.
Tomēr nākamos trīs gadus Ašeradens nosauca par interesantiem, jo no Eiropas Savienības fondiem ieplūdīs 400-600 miljoni eiro būvniecības sektorā, tāpat paredzams, ka lielu pienesumu sniegs „Rail Baltica”. Tāpēc ekonomiskā izaugsme nebūšot mazāka par 3%. Gaidāmā izaugsme dod valdībai laiku un iespēju, lai domātu par ekonomikas pārstrukturēšanu tuvākā nākotnē.
2016.gada sākumā ekonomisko izaugsmi Latvijas Banka lēsa līdz pat 2,7%. Gada gaitā tā vairākkārt samazināta, un gada beigās Latvijas Banka norādīja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme būs 1% apmērā. Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds lēsa, ka Latvijas IKP 2016.gadā augs par 1,25%, bet Eiropas Komisija Latvijas ekonomikas izaugsmi prognozēja 1,9% apmērā.
