Ekonomikas ministrija un «Latvenergo» aicina dabasgāzi tērēt piesardzīgāk

Ņemot vērā dabasgāzes pieejamības problēmas Eiropā, šo resursu vajag tērēt piesardzīgāk, norādīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).

Butāns uzsvēra, ka vislabākā enerģija ir tā, kas netiek izmantota, un Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos dabasgāzes patēriņš ir mazinājies.

Viņš atzīmēja, ka mājsaimniecības ir piesardzīgākas, tāpat arī uzņēmumi pāriet uz alternatīviem enerģijas resursiem, tostarp iesaistoties programmā siltuma katlu nomaiņai uz granulām vai šķeldu.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Čakste skaidroja, ka, lai gan "Latvenergo" ir iegādājies dabasgāzi pēc valdības uzdevuma,

ir svarīgi iemācīties gāzi taupīt jau patlaban, jo resurss būs gan dārgs, gan arī ir zināmas problēmas ar tā pieejamību. 

"Tā ir cena par karu un neatkarību, un, teiksim tā, tas ir daudz mazāks ļaunums par to, kas notiek Ukrainā. Tas laikam ir tāds neliels katra ieguldījums šajā vienotībā un cīņā pret agresoru. Ir jābūt gudriem - tērēsim piesardzīgi, domāsim par energoefektivāti jau šobrīd, vasarā, un par iespējām, kā mēs varam šo patēriņu samazināt, pat nemazinot komfortu, bet vienkārši vairāk piedomājot, ka nevajag tik daudz lieki tērēt enerģiju," skaidroja Čakste.

Viņš sacīja, ka ar "Latvenergo" iegādātajām dabasgāzes rezervēm pietiks iedzīvotāju vajadzībām, tomēr saspringums ir par juridisko sektoru, tādēļ kompānijām ir laicīgi jādomā par to, kā sevi apgādāt un domāt par iespējamiem rezerves variantiem.

Vienlaikus Čakste atzīmēja, ka, ja darbosies arī iecerētais Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, tas līdzās Klaipēdas LNG terminālim reģionā radīs drošību dabasgāzes sektorā.

KONTEKSTS:

Eiropas Komisija (EK) rosina visās bloka dalībvalstīs samazināt gāzes patēriņu par 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes, lai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauc gāzes piegādes, Eiropa varētu mierīgi pārvarēt gaidāmo ziemu. Pagaidām šie samazināšanas mērķi būtu brīvprātīgi. Tomēr, ja krīze padziļinātos, tad taupība kļūtu obligāta.

Dalībvalstīm arī līdz septembrim jāizstrādā "nacionālie ārkārtas rīcības plāni", lai parādītu, kā tiks samazināts enerģijas patēriņš, un ik pēc diviem mēnešiem jāziņo par progresu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt