Panorāma

Neskaidrības par datu regulas piemērošanu

Panorāma

Internetā publicē zagtus lietotāju datus

Apņemas atbalstīt rūpniecību

Ekonomikas ministrija un uzņēmēji vienojas par rūpniecības attīstīšanu

Rūpniecība Latvijā līdz šim tikusi pamesta novārtā – tā vērtē uzņēmēji un to atzīst arī Ekonomikas ministrijā (EM). Latvijā ir mazākais rūpniecības apjoms Baltijas valstīs. Šī iemesla dēļ EM ar rūpniecības nozares pārstāvjiem noslēgusi vienošanos pievērst pastiprinātu uzmanību nozares problēmā un rīkoties, lai situāciju uzlabotu.

Rūpniecības apjoms no iekšzemes kopprodukta Lietuvā ir 20%, Igaunijā 15%, Latvijā -12%. Ar šo rādītāju nevar lepoties.

Taču tieši rūpniecība ir pamats, kuras esamība vai neesamība ietekmē visas pārējās nozares, jo rūpniekiem ir vajadzīgi gan mārketinga, gan IT pakalpojumi, tā palīdz attīstīties apdzīvotām vietām un ietekmē citus procesus.

Rūpniecības nozares pārstāvji kopā ar EM iecerējuši tuvāko trīs gadu laikā situāciju uzlabot un šodien to apliecināja parakstot memorandu. Uzņēmēji apņemas nākamo trīs gadu laikā veikt nozīmīgas investīcijas un nebaidās saukt arī summas. Latvijas Kokrūpniecības federācija līdz 2020. gadam apņemas ražošanā piesaistīt investīcijas 345 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija – 301 miljonu, Mašīnbūves un Metālapstrādes rūpniecība – 280, un līdzīgi citas, kopā solot 1,2 miljardus. Skaitļi tiek saukti arī eksporta kāpināšanai un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai. No valsts puses, tajā paredzēta pretimnākšana vides un ražošanas apstākļus uzlabošanai, piemēram, nodrošinot konkurētspējīgas energoresursu cenas.

“Tās nozares, kas atpaliek ir “bišķiņ” jāstimulē un tās nozares, kas skrien par ātru ir jāpiebremzē. Šobrīd mēs visa sabiedrība esam akcentējuši jautājumu par vienas nozares – enerģētikas – patiesībā sabremzēšanu, un tas ir patiesībā arī tas, ko mēs rūpnieki gaidām. Jo rūpniecībā energoresursu cenas ir lielas salīdzinot ar kaimiņvalstīm un konkurētspēja, protams, tiek zaudēta,” saka AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Uz to norāda arī Darba devēju konfederācijā, kura aktīvi iesaistījās memoranda tapšanā. Tās ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda – pašreizējos apstākļos rūpniecība Latvijā savu jaudas limitu ir sasniegusi, tāpēc kaut kas ir jāmaina. “Mēs esam ilgus gadus runājuši par “startapiem”, “fintekiem”, bet rūpniecība ir tāda rupjmaize lauksaimniecībā. Bez rupjmaizes nevar neviens paēst,” norāda Meņģelsone.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) arī atzīst, ka līdz šim tam pievērsts pārāk maz uzmanības. “EM bija programma rūpniecības atbalstam un bija izvirzīti mērķi 20% rūpniecībai no tautsaimniecības – tā tas tiešām ir. Bet maz ir noticis. Es šobrīd teiktu, ka ir pēdējais brīdis pievērsties rūpniecībai un risināt vitālas lietas,” pauž Ašeradens.

Lai nodrošinātu, ka šoreiz problēmas tiek arī risinātas, Ekonomikas ministrija divas reizes gadā organizēs tikšanos ar memoranda parakstītājiem, lai izvērtētu progresu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti