Viens no vērtētajiem pretinflācijas plāna pasākumiem ir samazināt PVN likmi no 21% līdz 5% svaigām zivīm un svaigai gaļai, kā arī maizei un piena produktiem. Tāpat tiek vērtēta samazinātās – 5% – PVN likmes piemērošana sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Vēl tiek vērtēta akcīzes nodokļa pārskatīšana degvielai, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) nepiemērošana, kā arī elektroenerģijas sadales tarifa kompensācija.
Ministre pagaidām atturējās plašāk skaidrot ieceres, norādot, ka darbs pie tām vēl turpinās. Taču topošā plāna pasākumi vērsti ne tikai uz inflācijas pieauguma bremzēšanu, bet arī uzņēmējdarbības konkurētspējas un ilgtspējas saglabāšanu.
Saistībā ar energoresursu sadārdzināšanos plānots atbalstīt ne tikai mājsaimniecības, sedzot pusi no mājokļa apkurē izmantotās elektroenerģijas, gāzes, granulu, malkas un brikešu izmaksu pieauguma, bet arī uzņēmumus, kam izdevumi energoresursiem pārsniedz 10% no kopējām izmaksām, teica ministre.
Par šiem pasākumiem vienošanās panākta Tautsaimniecības padomē, kur pārstāvētas Latvijā lielākās uzņēmēju organizācijas.
Tuvāko pāris nedēļu laikā EM plāno pretinflācijas pasākumus un to ietekmi tostarp uz valsts budžetu pārrunāt ar Finanšu ministriju, kas ir atbildīga par nodokļiem un valsts budžeta izstrādi, piebilda Indriksone.
Uzņēmēju organizācijas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite vērtēja, ka PVN samazināšana būtu "visjūtīgākais" no plānotajiem valsts atbalsta pasākumiem. "Kāpēc? Tajā ir ļoti daudz mītu un maldu, kas tas palīdzēs vietējiem ražotājiem. (..) Tas viennozīmīgi ir tikai sociāla atbalsta pasākums,
bet tas var strādāt tikai tādā gadījumā, ja PVN samazināšana iet kopā arī ar vienošanos starp ražotājiem un tirgotājiem, ka viņi vairāk nenopelnīs, bet tiešām samazinās cenas.
Visvairāk esmu skeptisks šajā jautājumā, ka šāda vienošanās var tikt panākta, jo tas prasa diezgan precīzu regulēšanu. Ja to ievieš, tad tam ir jābūt ļoti stingri reglamentētam par uzcenojumiem visā piegāžu ķēdē, citādāk tas efektu nedos."
LDDK prezidents norādīja, ka, viņaprāt, daudz labāk ir sniegt mērķētu atbalstu tām sabiedrības grupām, kam atbalsts ir nepieciešams visvairāk. "Arī siltuma vai energoresursu cenu atbalstā, pieņemsim, es personīgi neuzskatu, ka man pienāktos šis atbalsts, jo pagaidām es pats par sevi finansiāli varu pietiekami labi parūpēties.
Bet ir daudzi, kuriem tas ir nepieciešams. Tāpēc dot visiem, neuzskatu, ka tas ir pareizākais un efektīvākais līdzekļu tērēšanas veids (..)."
Bite pieļāva, ka mērķētu atbalstu, iespējams, nepiedāvā tā iemesla pēc, ka valsts iestādēm ir grūtības sarēķināt ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli. "Tāpēc šī aritmētiskā problēma vai sistēmas nesakārtotība liek parasti dot visiem, bet tas ir neefektīvs ceļš, kā tērēt mūsu pašu vai aizņemtu naudu."
KONTEKSTS:
2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 19,3%. Salīdzinājumam 2008. gada maijā – tā saucamo "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%. Savukārt kopumā 2008. gada vidējā inflācija sasniedza 15,4%. Latvijas Banka prognozē, ka inflācija šogad pieaugs par 14,8%, bet nākamgad – par 7%.
Eiropas Centrālā banka jūlija otrajā pusē paziņoja par lēmumu palielināt bāzes procentlikmi, tādējādi īstenojot pirmo paaugstinājumu pēdējos 11 gados. Banka norādīja, ka procentu likmju palielināšana palīdzēs cīnīties ar augsto inflāciju, jo mazināsies pieprasījums pēc kredītiem.
