Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis uzteica valdības paveikto Ukrainas kara laikā gan Baltijas, gan starptautiskā mērogā un aicina palīdzēt uzņēmējiem pārvarēt sankciju sekas.
"Skaidrs, ka drošība ir pirmajā vietā, mēs esam gatavi šim triecienam, un mēs nečīkstam, ka nevajag sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, bet mēs sakām, ka mums ar valdību ir jābūt vienā laivā, jāsadarbojas un publiskajam sektoram vienkārši jārīkojas atbilstoši krīzes situācijai. Nu nevar strādāt tādā standarta birokrātiskā režīmā, kā tas ir bijis miera laikos, tas ir tas galvenais vēstījums," teica Rostovskis.
Pie kādiem atbalsta pasākumiem šobrīd strādā EM? Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore stāstīja, ka šobrīd būtiskas ir trīs lietas.
"Pirmkārt un primāri mēs šobrīd strādājam ar Latvijas uzņēmumu iesniegtajiem problēmu jautājumiem, kas skar izejvielu un tirgus pārorientācijas jautājumus. Mēģinām atrast, piemēram, citus sadarbības partnerus ES dalībvalstīs. Otra lieta – mēs arī finansiāli mēģinām atrast esošajās atbalsta programmās vēl papildu elementus, kas būtu nepieciešami, lai šie uzņēmumi spētu darboties. Vēl viens no virzieniem ir energoresursu jautājums, un domājam par to, kā palīdzēt ilgtermiņā, lai gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības neciestu no šīs Ukrainas krīzes ietekmes," teica Lore.
Rostovskis atkārtoti uzsvēra, ka jāmazina birokrātiskie šķēršļi, un viena no nozarēm, kur tādu netrūkst, ir būvniecība, kur varētu samazināt gan termiņus, gan nepieciešamo dokumentu daudzumu.
"Tas, kas ir šobrīd svarīgi, – lai tie cilvēki, tie uzņēmēji, kas ir gatavi investēt, ka viņi to investīcijas procesu var uzsākt pēc iespējas ātrāk.
Tādējādi notiktu naudas ieplūde ekonomikā, būtu darbavietas, nodokļi un tā tālāk. Jo redziet, ja, piemēram, ir kāds projekts uztaisīts, kaut kāda liela māja vai rūpnīca, un, ja, teiksim, 2 gadi jāgaida, kamēr tur birokrāti saskaņos, tad nauda neieplūst ekonomikā, būvnieki nevar strādāt, nav darbavietu un arī tā ražotne neveras vaļā. Ja šo lietu "debirokratizē", tad to rūpnīcu var uzbūvēt jau pēc pusgada, tādējādi ar šo tempu paātrinājumu var ļoti būtiski kompensēt sankciju ietekmi," klāstīja LTRK prezidents.
Par to, ko uzņēmēji gaida no publiskā sektora, turpināja Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane:
"Šobrīd ir svarīgi nodrošināt enerģētisko neatkarību [no Krievijas] pēc iespējas ātrāk, tādēļ nepieciešams arī pārskatīt esošo regulējumu visos līmeņos.
Te nav runa par atbalstu uzņēmējiem, bet tieši par to, ka ir jānoņem šķēršļi, lai varam ātrāk tikt līdz reāla darba darīšanai. Darīt ātri nenozīmē darīt nelikumīgi, – ir jāturpina ievērot godīgas konkurences principi un likumi. Protams, ka sankcijas ietekmēs materiālu pieejamību un cenas visā Eiropā, un šajā ziņā jāsaprot, ka daži projekti var nevirzīties uz priekšu iepriekš noteiktajos termiņos, un tas jāņem vērā arī publiskajam sektoram, kam jābūt dinamiskam un elastīgam un jāskatās pēc būtības, nevis tik ļoti pēc burta dažādu projektu realizācijā. It īpaši šādos apstākļos ir svarīgi, ka ir laba komunikācija un sadarbība publiskajam sektoram ar uzņēmējiem, jo jākonsultējas ar industrijas ekspertiem nevis tikai ķeksīša pēc, bet lai tiešām izprastu, kādi ir lielākie izaicinājumi, jo situācija mainās un attīstās, tas arī ir skaidrs."
LTRK prezidents Rostovskis arī aicināja nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, neskaņojot tos ar uzņēmējiem.
"Nevajag uzsākt kaut kādas diskusijas par kādiem jauniem nodokļiem. Nevietā bija tā ideja par tā saucamo totālo finanšu kontroli, tā iniciatīva nāca laikam no prokuratūras. Protams, mikrouzņēmumu jeb mazā biznesa likvidācija bija kļūda, jo šādos sarežģītos apstākļos ir svarīgi, lai katrs cilvēks var sagādāt iztiku sev, savai ģimenei un pārtikt, un ir šis sociālais miers. Ja mēs paskatāmies uz tādu reģionu kā Latgale, kur mēs ļoti labi saprotam arī to etnisko sastāvu, – bezdarba līmenis tur tradicionāli ir augstāks. Ja tur vēl rodas problēmas ar ienākumiem, tad tā spriedze var palielināties. Jāieklausās partneros un jāieklausās nevalstiskajās organizācijās, jo mēs katrs savā jomā zinām lietas uz vietas, lai kopīgi izietu šai krīzei cauri un kļūtu stiprāki," teica LTRK prezidents.
Plānots, ka šonedēļ varētu notikt stratēģiskās vadības grupas sēde, kurā bez LTRK piedalās arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība un citas nevalstiskās organizācijas.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums un tam sekojušās sankcijas ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Finanšu ministrija (FM) samazinājusi 2022. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi līdz 2,1% izaugsmei. Ministrijā norādīja, ka zemāku ekonomikas izaugsmi šogad un nākamgad noteiks mazāki eksporta un importa apjomi, kamēr Latvijas uzņēmumi būs pārorientējuši preču un pakalpojumu eksportu no sankcijām pakļautajām agresorvalstīm uz jauniem noieta tirgiem.
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atzina, ka Latvijas ekonomika no Covid-19 krīzes bez pauzes iegājusi sankciju krīzē. Sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, un arī Latvijas uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un importu no šim valstīm, un tas var izraisīt uzņēmumu bankrotus. Covid-19 krīzes rezultātā ir palielinājies valsts parāds un budžeta deficīts, bet jaunas krīzes ietekme varētu būt vēl lielāka, norādīja FDP.
