Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Ministrija veidos divas darba grupas, vienā būs ministrijas pārstāvji, “Latvenergo” un “Augstspriegumu tīkla”, kā arī regulatora pārstāvji. Otrajā darba grupā būs pārstāvēti OIK atbalsta saņēmēji un maksātāji, pastāstīja Nemiro.
Viņš sacīja, ka ministrija vēlas iegūt visu iesaistīto pušu viedokļus, lai pieņemtu pēc iespējas izsvērtāku lēmumu.
Ministrijas informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ministrija jau lūgusi iesaistīto pušu viedokli par OIK atcelšanas iespējamo ietekmi:
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai par ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem pašvaldībās;
- AS “Augstspriegumu tīkls” par ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un cenu;
- Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijai par ietekmi uz atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā;
- Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomei un Zemkopības ministrijai par ietekmi uz lauksaimniecības nozari;
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par ietekmi uz vidi un klimata mērķu sasniegšanu;
- Finanšu nozares asociācijai par OIK ietvaros saņēmēju finansiālajām saistībām;
- Finanšu ministrijai attiecībā uz komercdarbības atbalsta regulējuma ievērošanu.
Tāpat viedoklis ir lūgts AS “Latvenergo” par ietekmi uz koncernu, tostarp par AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” 2018. gadā radušos izmaksu segšanu, atceļot OIK, ar kuru tekošajā gadā tiek segtas iepriekšējā gadā OIK mehānisma ietvaros radušās izmaksas.
Neatkarīgu izvērtējumu un iesaistīto pušu viedokļus Ekonomikas ministrija izmantos, lai sagatavotu normatīvā akta projektu par OIK atcelšanu.
