Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis ( Zaļo un Zemnieku savienība) nav skeptisks par iespēju sniegt valsts galvojumu kredītam finanšu grūtībās nokļuvušajam uzņēmumam, taču pirms tam tas ir kārtīgi jāizvērtē.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca strādājusi ar zaudējumiem 2,5 miljonu eiro apmērā. Kopš 2015. gada janvāra atlaisti vairāk nekā 400 cilvēki, kas ir aptuveni puse no visiem darbiniekiem. Biznesa kritumu paziņojumā biržā uzņēmums skaidro ar pasūtījumu trūkumu no Krievijas.
Oktobra beigās Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca pēc palīdzības vērsās pie valdības. Uzņēmums vēlas, lai valsts sniedz garantijas bankas kredīta nodrošināšanai. Kučinskis šādu iespēju uzdeva izvērtēt ministrijām.
“Galvojums nav lieta, ko uz iesnieguma pamata kādam dod vai nedod, vai atsaka. Tāpēc ir rezolūcija ekonomikas ministram un arī finanšu ministrei izvērtēt visu situāciju. Ir taču jābūt normālam biznesa plānam, no kurienes nauda, kā nauda,” sacīja Kučinskis.
“Valsts nevar dalīt vienkārši galvojumus. Tas būtu bezatbildīgi. Šobrīd es vēl neesmu saņēmis no ekonomikas ministra izvērtējumu,” atzina premjers.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norādīja, ka Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi Daugavpils Lokomotīvju rūpnīcas ietekmi uz tautsaimniecību. Uzņēmuma bankrota gadījumā valsts varētu zaudēt aptuveni 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt bezdarba līmenis Latgalē varētu paaugstināties par 3,5%.
Ekonomikas ministrija redz, ka uzņēmumu varētu glābt sadarbībā ar valstij piederošo finanšu institūciju “Altum”, stāstīja Aleksejenko.
Uzņēmumam var tikt piedāvāta garantiju programma, kas domāta tieši tiem uzņēmumiem, kas cieš no Krievijas krīzes, tie saņem iespēju atlikt pamatsummas maksājumus, apkalpojot tikai kredīta tekošās izmaksas, un pārstrukturēties uz citiem tirgiem un turpināt darbu, skaidroja Aleksejenko.
Tikmēr atbilde no Valsts kases par valsts garantiju sniegšanu Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai uzņēmumam nav iepriecinoša, stāstīja Valsts kases Finansēšanas departamenta direktore Antra Bērziņa.
Saskaņā ar likumu galvojumu var sniegt par saistībām par investīcijām uzņēmumam, kurā valstij pieder vairāk nekā 50%, šajā gadījumā rūpnīca ir privātkapitāla sabiedrība un nevar pretendēt uz valsts galvojumu, norādīja Bērziņa.
Valsts kase arī skaidroja, ka laikā, kad tika sniegts valsts galvojums “Liepājas metalurgam”, likums pieļāva galvojumus dot arī privātām kapitālsabiedrībām, taču tieši pēc šī gadījuma likums tika mainīts.
