Ekonomikas ministrija: Bez pasūtītāju atsaucības tik liels «būvniecības kartelis» nebūtu iespējams

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīgs būvniecības kartelis nebūtu iespējams, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane.

"Kartelī ir jāņem vērā arī pasūtītāju loma. Būvdarbu veicējiem, ģenerāluzņēmējiem tikai tad bija jēga sākt sarunas par kādu vienošanos, ja otrā pusē ir dzirdīgas ausis. Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīga karteļa vienošanās nebūtu iespējama," teica Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka ne vienmēr tā ir bijusi ļaunprātība no pasūtītāju puses. Bieži vien tā ir bijusi nezināšana, vai arī labticīga konkurences sašaurināšana, aizstāvot savas pasūtītāja intereses.

Feldmane uzsvēra, ka nepieciešams rīcības plāns Publisko iepirkumu likuma pilnveidošanai, lai novērstu šādas situācijas nākotnē.

No EM puses tiek veikti divi darbi - vadlīnijas iepirkuma kvalifikācijas prasību izvirzīšanai būvdarbu veicējiem un tipveida noteikumi par publisko iepirkumu būvdarbu līgumu nosacījumiem.

"Nereti publiskajos iepirkumos būvdarbu veicējiem tika izvirzītas pārmērīgas finanšu prasības, kas radīja iemeslus karteļa sarunām. Tāpat šīs prasības nedeva iespēju mazākiem uzņēmumiem pieteikties iepirkumos," uzsvēra Feldmane.

Viņa piebilda, ka kartelis ir "nožēlojama" situācija, taču atgādināja, ka atklāto karteļa vienošanos nevajadzētu vispārināt uz visu nozari. Feldmane uzsvēra, ka būvniecībā strādā vairāk nekā 5000 uzņēmumu, no tiem aptuveni 100 ir lielie uzņēmumu, kas veic ģenerāluzņēmēju darbu.

KONTEKSTS:

Pie būvnieku karteļa lietas strādāja gan Konkurences padome, gan KNAB, kas gan neguva apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm.

Savukārt Konkurences padome konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.

Aizliegtā vienošanās skar tādus objektus kā Mežaparka estrāde, Rīgas Tehniskā universitāte, Jaunais Rīgas teātris, Ventspils koncertzāle, Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Okupācijas muzejs, kā arī vairākus privātus objektus. Kopā - 77 objektus.

Būvnieku karteļa lietas dēļ valsts zaudēs vismaz 18 miljonus no Eiropas Savienības fondu naudas, liecina sākotnējās aplēses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti