Ministre izvairās saukt Latvijas ekonomikas rādītājus par stabiliem: „Stabili gluži ne. Mēs jau esam koriģējuši izaugsmes prognozi. Ja vēl pagājušā gada nogalē budžetu veidojām ar 2,8% IKP pieauguma prognozi, tad šobrīd gan Latvijas Banka, gan Ekonomikas ministrija prognozē, ka tie būs apmēram 2%. Ekonomika atdziest.”
Tāpēc viņa piekrīt Rimšēviča paustajam, ka jādomā par ekonomikas „sildīšanu”, un tam būtu jārod kādi nestandarta risinājumi.
„Viens liels avanss šobrīd iedots bankām no deputātu puses, atkāpjoties no „nolikto atslēgu” principa. Mēs gaidām, ka bankas šobrīd arī no savas puses veiks savu varbūt pat sociālo pienākumu palielināt kreditēšanu. Tas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem,” sacīja Reizniece-Ozola. Valdība pēc pusgada aicinās arī banku uzraugus ziņot par progresu ar kreditēšanu.
Tāpat, viņas ieskatā, būtu svarīgi laikus sākt Eiropas fondu apgūšanu. „Atšķirībā no vecajām dalībvalstīm, kur arī ekonomika atdziest, mums ir salīdzinošās priekšrocības – 4,4 miljardi eiro nākamo dažu gadu laikā, lai mēs varētu savu tautsaimniecību atbalstīt,” saka ministre.
Reizniece-Ozola arī norāda uz vairākām nozarēm, piemēram, tekstilindustriju, farmāciju, metāla apstrādi, kur sāpīgi izjūt Krievijas krīzes sekas. Būtu jāpiedāvā risinājumi, kā viņiem nodrošināt apgrozāmos līdzekļus, arī eksporta garantijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm. Viņa gan uzsvēra, ka aizvien varētu nebūt redzamas visas Krievijas krīzes sekas un gadu gaitā tās vēl var parādīties.
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidents aicināja valdību domāt par ekonomikas "sildīšanu" un attīstības plāna izstrādi gadījumam, ja ekonomika attīstīsies lēnāk. Šādai nepieciešamībai piekrita arī premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
