Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā 2016.gada valsts budžeta sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam nav mainīta, bet prognoze 2017.gadam ir pazemināta par 0,3 procentpunktiem. Tam pamatā ir lēnāka pasaules kopējā ekonomikas izaugsme nekā iepriekš prognozēts.
Eiropas Komisija (EK) kopumā Eiropas Savienībai (ES) šogad prognozē 1,9% izaugsmi. Latvijas IKP pieauguma temps joprojām pārsniegs ES vidējo līmeni, un tuvākajiem gadiem prognozētā Latvijas ekonomikas izaugsme ir straujāka, nekā tā bija 2014. un 2015.gadā, kad IKP palielinājās attiecīgi par 2,4% un 2,8%.
Lēsts, ka galvenais izaugsmes nodrošinātājs 2016.gadā joprojām būs privātais patēriņš, kuru veicinās algu pieaugums, kā arī bezdarba mazināšanās un mērens nodarbinātības pieaugums. Paredzams, ka izaugsme pakāpeniski kļūs sabalansētāka un straujāks būs arī investīciju un eksporta pieauguma temps. Eksporta attīstību veicināšot Krievijas sankciju bāzes efekta izzušana un Latvijas uzņēmēju pārorientēšanās uz jauniem tirgiem un produktiem, kā arī kopējās ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās eirozonā un situācijas stabilizēšanās NVS valstīs. Investīciju pieaugumu savukārt veicinās straujāka ES fondu finansējuma apgūšana, kā arī ģeopolitisko risku mazināšanās reģionā.
Līdz ar naftas un ar to saistīto energoresursu cenu kritumu, kā arī citu izejvielu preču cenu samazināšanos pasaules tirgū inflācija Latvijā šogad saglabāsies zema, nepārsniedzot 0,4%. 2017.gadā cenu pieaugums kļūs straujāks, sasniedzot 2%, ko noteiks sagaidāmā izejvielu cenu stabilizēšanās pasaulē, kā arī augošais pieprasījums iekšējā tirgū, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem. Līdz ar zemo inflāciju šogad turpināsies spēcīgs iedzīvotāju reālās darba samaksas pieaugums, kas veidos 5,1%, tomēr tas būs nedaudz zemāks nekā iepriekšējos gados, kad reālās algas pieaugums pārsniedza 6%. Vidējā bruto darba samaksa, saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, šogad palielināsies par 5,5%, sasniedzot 858 eiro.
Ministrijā norāda, ka pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, spēcīgāku ekonomikas izaugsmi ES un pārējās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto vērtspapīru iegādes programmu un EK investīciju plānu, kuru ietekme uz Eiropas ekonomikas izaugsmi var būt spēcīgāka, nekā sagaidīts. Negatīvie riski, kas pašreizējā situācijā kopumā ir spēcīgāki nekā pozitīvie riski, ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un tālāku pasaules ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Tāpat izaugsmi negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmeni Latvijā, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums, kas var mazināt Latvijas konkurētspēju.
