Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējo desmit gadu laikā atgādinājusi gluži vai “amerikāņu kalniņus”. Vēl 2006.gadā varējām lepoties ar vairāk nekā 10% izaugsmi, taču 2009.gadā krīzes dēļ tā saruka par vairāk nekā 14%. Pēckrīzes periodā ekonomika atkal auga, taču pēcāk kļuva lēnāka.
Jaunākās EK prognozes gan liecina, ka šogad izaugsme būs vairāk nekā 4%, savukārt nākamgad tā palēnināsies līdz 3,5%, bet aiznākamgad līdz 3,2%.
Ekonomisti šīs prognozes saista ar labvēlīgu vidi starptautiskajā ekonomikā. Tiesa, ieguvums no izaugsmes būs dažāds.
Lai gan tiek uzskatīts, ka no ekonomiskās izaugsmes iegūs visi Latvijas iedzīvotāji, aizvien pastāvēs reģionālais sadalījums. Tādējādi pirmie izaugsmes augļus varēs plūkt Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotāji, jo tieši šeit ir koncentrēts vislielākais finanšu un darbaspēka resurss, kā arī ražošanas jaudas. Savukārt citu pilsētu iedzīvotāju maciņos izaugsmes augļi būs gaidāmi vēlāk.
To intervijā “Panorāmai” apliecina arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks:
"Lielākie ieguvēji būs iedzīvotāji, kuri strādā uz eksportu, iedzīvotāji ar labāku izglītību, iedzīvotāji aktīvākos centros – Rīgā, arī valsts pārvalde algu indeksācijas dēļ.
Kas attiecas uz tiem, kas iegūs mazāk, tie būs iedzīvotāji, kas strādā attālākos centros, mazākos uzņēmumos, kas nav vērsti uz eksportu."
Paši ekonomisti gaidāmos ieguvumus no izaugsmes salīdzina ar sēdēšanu ap radiatoru. Vistuvāk siltumam ir būvniecības nozare, kas pēdējos gados cīnījusies ar pasūtījumu trūkumu, bet nu atkal audzē apjomus. Līdz ar to izaugsme gaidāma gan būvmateriālu ražošanā, gan transporta pakalpojumu jomā. Tāpat labi klāsies apstrādes rūpniecībā. Toties pēdējos gados izaugsmi piedzīvojusī finanšu nozare līdz ar stingrākām prasībām nerezidentu apkalpošanā vairs tik strauji neaugs.
Iedzīvotāju maciņos izaugsme atspoguļosies ar nobīdi.
"Ekonomikas izaugsme nav tāda, ka viss uzreiz pēkšņi visiem trāpa un visi to ļoti jūt. Ja skatāmies uz darba tirgu, tad darba tirgus seko ekonomikas izaugsmei. No sākuma uzņēmumiem pieaug apgrozījums, tad peļņa, tad tie sāk veidot jaunas darbavietas, un tad tie sāk celt algas. Tādējādi līdz darba tirgum tas aiziet ar novēlošanos. Un arī par darba tirgu – no sākuma tā trāpa tai nozarei, kur aktivitāte ir lielāka," saka Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Kazāks gan piebilst – izaugsmei ekonomikā seko arī inflācijas kāpums, kas tuvāko gadu laikā augs. Tādējādi atsevišķām strādājošo grupām reālo ienākumu pieaugums var izrādīties mazāks, nekā cerēts.
"Tas stāsts, ka viss ir slikti, tas gluži neiztur kritiku. Vidējā alga ilgstoši aug diezgan ātros tempos, salīdzinot ar citu Eiropu. Protams, cilvēki apgalvos, ka tā ir vidējā temperatūra slimnīcā. [..]Taču te var teikt, ka valdība ir izdarījusi nedaudz labu darbu saistībā ar pārmaiņām likumdošanā. Saistībā ar minimālās algas celšanu, neapliekamā minimuma celšanu par apgādājamiem, ko iegūst lielākā daļa, jo īpaši ar mazākiem ienākumiem," spriež Latvijas Bankas vecākais ekonomists Kārlis Vilerts.
Vienlaikus ekonomisti uzsver – lai iedzīvotāji izaugsmi izjustu pozitīvi, tiem jāuzņemas iniciatīva arī pašiem. Lai gūtu līdzekļus strādājošo algu kāpumam, daudzi uzņēmumi tuvāko gadu laikā cilvēku darbaspēku aizstās ar iekārtām. Tādējādi atlaistajiem nāksies strauji pārkvalificēties, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Tiesa, sekmīgas mūžizglītības nodrošināšanas jomā valsts paveiktais aizvien nav pietiekošs.
