Ekonomikas atlabšanas plānā teju 28,5 miljonus eiro atvēl pašvaldību investīciju projektiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 3 mēnešiem.

Valdība otrdien, 14. jūlijā, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto plānu aizdevumos piešķirt pašvaldībām gandrīz 28,5 miljonus eiro investīciju projektiem.

ĪSUMĀ:

  • Pašvaldībām atvēl 28,5 miljonus eiro aizdevumiem investīciju projektiem.
  • Šogad paredzēts piešķirt 15,9 miljonus, bet nākamgad – 12,5 miljonus eiro.  
  • Plāno apstiprināt 88 pašvaldību pieteiktos projektus.  
  • Pūce: Tie nav vienkārši aizņēmumi, bet ekonomikas sildīšanas programma.
  • Programmas mērķis - lai cilvēkiem būtu darbs, tāpēc projekti jāsāk jau rudenī.  
  • Finansiāli apjomīgākos projektus pieteikusi Rīga.
  • LPS: projektu izvērtēšanas komisijas darbā Pašvaldību savienība nav iesaistīta.

Šajā gadā paredzēts piešķirt 15,9 miljonus, bet nākamajā gadā – 12,5 miljonus eiro.  

Jau jūnija vidū valdība apstiprināja 38 miljonu eiro novirzīšanu pašvaldību aizdevumiem 93 projektu īstenošanai.

Tagad valdība plāno apstiprināt vēl 88 pašvaldību pieteiktos projektus. To kopējais finansējums – gandrīz 38 miljoni eiro, no tiem aizņēmums no valsts finansējuma programmas – teju 28,5 miljoni eiro.

Ekonomikas atlabšanas plānā teju 28,5 miljonus eiro atvēl pašvaldību investīciju projektiem
00:00 / 02:43
Lejuplādēt

„Šī nav vienkārši pašvaldību aizņēmumu programma, lai pašvaldības atrisinātu kaut kādas savas problēmas. Šī ir ekonomikas sildīšanas programma, programma laikam pēc Covid-19,”

aizdevumu programmas būtību atgādināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”.

 Programmas mērķis ir, “lai šā gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā cilvēkiem būtu darbs un maize, lai cilvēki strādā, remontē, būvē. Tāpēc šajā ietvarā projektiem ir jābūt ne tikai teorētiskiem, bet tādiem, kas šā gada rudenī ir sākami,” skaidroja Pūce.

Vairums projektu paredz ielu remontdarbus, ietvju izbūvi, izglītības iestāžu energoefektivitātes pasākumus.

Ar valsts aizdevumos izsniegtajiem līdzekļiem darbi notiks Iecavas, Salacgrīvas, Daugavpils, Kokneses, Babītes un vairākās citās pašvaldībās. Šajā kārtā finansiāli apjomīgākos projektus pieteikusi Rīga, kur paredzēts ieguldīt līdzekļus izglītības iestāžu energoefektivitātes uzlabošanai, pilsētas videonovērošanas sistēmas attīstībai un stāvvietu izveidei ielu malās.

Kopumā aptuveni 11 miljonus eiro paredzēts izmantot veloceliņu izbūvei posmā no Imantas līdz Daugavgrīvai, no centra līdz Ziepniekkalnam, kā arī Krasta ielas veloceliņa izbūvei.

Valsts aizdevuma programmu pozitīvi vērtē Latvijas Pašvaldību savienība, tomēr tās padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa atzina, ka projektu izvērtēšanas komisijas darbā Pašvaldību savienība nav iesaistīta.

„Protams, ka mēs vērtējam atzinīgi, ka vairs nav limits pašvaldību aizņēmumiem no Valsts kases. Ir arī sagatavoti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paplašina investīciju virzienus, parādīsies arī izglītības iestādes, kas pašvaldībām ir ļoti svarīgi! Varēs aizņemties arī izglītības iestāžu ne tik daudz rekonstrukcijai, bet pielāgošanai striktajām higiēnas prasībām.

Līdz ar to cerams, ka uz nākamo pieteikšanās reizi vēl vairāk paplašināsies jautājumu loks, kas ļauj aizņemties finansējumu,” sacīja LPS pārstāve.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pašvaldības var pretendēt uz valsts aizdevumu, piesakot gatavus projektus ar ātri īstenojamu iepirkuma procedūru, lai darbus varētu sākt šoruden vai nākamā gada sākumā un noslēgt līdz nākamā gada beigām.

Ministrs Pūce iepriekš gan atzina, ka daļa pašvaldību pieteikto projektu noraidīti neprecīzu aprēķinu dēļ.

KONTEKSTS:

Pašvaldību aizdevumu programma ir daļa no ministra Pūces šā gada aprīlī prezentētā 200 miljonu eiro piedāvājuma ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti