EK otrdien publiskojusi plāna līdzšinējos rezultātu. Plānu savulaik rosināja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, lai atjaunotu pēc lielās krīzes Eiropas stagnējušo ekonomiku. Plāna nolūks ir piesaistīt privāto kapitālu projektiem dalībvalstīs. To panāk, atvēlot līdzfinansējumu arī no Eiropas puses.
Eiropas Savienības (ES) investīciju plāns ir labi zināms arī kā Junkera plāns, jo EK prezidents Žans Klods Junkers rosināja iniciatīvu trīs gados mobilizēt un Eiropas ekonomikā iepludināt 315 miljardu eiro lielas investīcijas.
Tās bija paredzēts ieguldīt dažādos infrastruktūras, enerģētikas, telekomunikāciju, izglītības un citos projektos, kas uzņēmēju vidē šķistu riskanti, taču padarīt tos "interesantākus" ar būtisku ES līdzfinansējumu.
Šim nolūkam izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kurā 16 miljardus eiro garantē ES budžets, bet piecus miljardus – Eiropas Investīciju banka.
Taču nākamajos četros gados paredzēts būtiski audzēt gan fonda resursus, gan arī investoru interesi, kas ar savu naudu veidotu augošu investīciju vidi.
Par Junkera plānu jau sākotnēji bija liela skepse, sakot, ka nebūs viegli iekustināt krīzē cietušos un nobaidītos uzņēmējus un investorus, taču EK, iepazīstinot ar plāna rezultātiem, norāda, ka viss notiek kā plānots.
"Pieprasījums pēc fonda līdzekļiem mūs mazliet pat ir pārsteidzis. 308 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu jau ir gatavi saņemt atbalstu no fonda.
Eiropas ekonomikā jau ieplūduši 150 miljardi eiro jaunu investīciju, kas attiecas gan uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan lielajiem infrastruktūras projektiem. 60% visu šo mobilizēto investīciju nāk no privātajiem uzņēmējiem. Tātad fonds strādā kā plānots," sacīja EK viceprezidents un par investīciju plānu atbildīgais Jirki Katainens.
Ekspertu viedokļi atšķiras. Skeptiska par EK plāniem ir Eiropas Auditoru tiesa, kas norāda, ka EK fonda un investīciju nodoma paplašināšanas plāni ir pārāk sasteigti, jo nav pierādījumu, ka šāds palielinājums ir nepieciešams.
Savukārt konsultāciju kompānija "Ernst & Young" publiskojusi viedokli, ka fonda veidošana ir atbilstoša šā brīža tirgus prasībām. EK ir atzinusi, ka ņems vērā auditoru piezīmes arī par to, ka fonda darbībai ir jābūt caurspīdīgākai.
Tagad Eiropas Parlamenta un dalībvalstu rokās ir izlemt, vai dot zaļo gaismu fonda līdzekļu palielināšanai.
Finanšu ministri par šo piedāvājumu diskutēs sanāksmē 6. decembrī. Dalībvalstīm iepriekš ir bijusi virkne iebildumu arī par to, ka fonda atbalstā vajadzētu ievērot labāku ģeogrāfisko līdzsvaru, jo ir valstis, kuras projektus iesniedz aktīvāk un naudu saņem vairāk.
Eiropas Parlaments savu pozīciju gatavojas paust februārī. EK plāno, ka likums par papildus līdzekļu piešķiršanu Junkera plānam būs gatavs martā.
