EK vasaras prognoze: ES ekonomika šogad saruks par 8,3%; kritums lielāks par iepriekš lēsto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā šogad gaidāms lielāks ekonomikas kritums, nekā tika lēsts iepriekš, liecina otrdien publiskotās Eiropas Komisijas (EK) vasaras ekonomikas prognozes. 

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7%, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3%, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8%. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7% (eirozonā) un 7,4% (visā ES kopumā).

Ekonomikas izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

"Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī. Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts mūsu pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto," skaidroja EK. 

"Tomēr agrīnie dati par maiju un jūniju norāda uz to, ka ļaunākais varētu būt aiz muguras.

Paredzams, ka ekonomikas atveseļošanās paātrināsies gada otrajā pusē, kaut arī tā paliks nepilnīga un būs nevienmērīga dažādās dalībvalstīs," atzīmēja EK.

Saskaņā ar EK vasaras prognozēm inflācija eirozonā šobrīd tiek prognozēta 0,3% apmērā 2020. gadā un 1,1% apmērā 2021. gadā. Savukārt ES inflācija šogad varētu būt 0,6%, bet 2021. gadā – 1,3%. 

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja: EK prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad saruks par 7%, bet nākamgad tiek lēsta 6,4% izaugsme. Salīdzinājumam – Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā – 7,7% apmērā.

"Latvijas iekšzemes kopprodukta" dinamikas prognoze šogad un nākamgad ir labāka nekā vidēji ES un eirozonā," piebilda Dombrovskis.

ES ekonomikas izaugsmei 2021. gadā būtiski ir pēc iespējas ātrāk panākt ES dalībvalstu vienošanos par Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu, lai nākošajā gadā dotu spēcīgu stimulu ekonomikai, atzīmēja EK.

ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
00:00 / 00:35
Lejuplādēt
"Mēs novērojam arvien lielākas atšķirības starp situāciju valstīs. Kaut gan mēs visi esam sastapušies ar vienu un to pašu problēmu, tā ir atšķirīgi ietekmējusi valstis. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mēs esam nākuši klajā ar vienotu ekonomikas atveseļošanas plānu. Un tagad mēs redzam, ka šis risks sāk piepildīties. Tādēļ argumenti par labu "Nākamās paaudzes ES" plāna apstiprināšanai ir ļoti spēcīgi," teica ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

 

KONTEKSTS:

EK pēc Francijas un Vācijas izteiktās idejas rosinājusi veidot ES ekonomikas atjaunošanas fondu 750 miljardu eiro apmērā. Naudu plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, kā garantija aizņēmumam tiktu izmantots ES budžets. 

No Eiropas Ekonomikas atjaunošanas fonda 500 miljardi tiktu dalībvalstīm kā granti, kā to rosināja Francija un Vācija, bet 250 miljardi būs pieejami kā aizdevumi. Tas nāktu papildu daudzgadu budžetam, kas tiek plānots 1,1 triljonu eiro liels. Tātad mazliet lielāks nekā iepriekšējos septiņos gados.

Plāns paredzētu Latvijai grantos piešķirt 2,9 miljardus eiro, savukārt vēl 1,6 miljardi būtu pieejami aizdevumu veidā. 

Ja ES dalībvalstis šomēnes vienosies par EK priekšlikumu 750 miljardus eiro ieguldīt ekonomikas atjaunošanai, daļa naudas varētu būt pieejama šogad, iepriekš norādīja Dombrovskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti