Eiropas Komisija norāda, ka dzelzceļa transports ir gan viens no efektīvākajiem, gan klimatam draudzīgākajiem transporta veidiem. Un, kaut gan Eiropas dzelzceļu sistēma tiek uzskatīta par vienu no attīstītākajām pasaulē, to nepieciešams arvien uzlabot. Brisele uzskata, ka tas attiecināms arī uz loģistiku un izmantošanas apmēriem.
Pētījumi liecina, ka Eiropā dzelzceļa transports gadā pārvadā aptuveni 6% no kopējā pasažieru skaita, līdzīgi, kā tūkstošgades sākumā. Savukārt kravu pārvadājumu īpatsvars pat nedaudz samazinājies līdz 10% no kopējā apjoma.
Eiropas Komisija vēlas, lai dzelzceļš tiktu izmantots vairāk, un šī iemelsa dēļ nolēmusi trīskāršot inovācijas finansējumu šajā nozarē. Šonedēļ tika apstiprināta jauna publiskā un privātā sektora partnerība ar nosaukumu „Shift2Rail" jeb aptuveni tulkojot „Pāreja uz dzelzceļu". Nākamajos septiņos gados kopumā paredzēts ieguldīt gandrīz vienu miljardu eiro - no tā aptuveni pusi Eiropas Komisija, bet otru - dzelzceļa industrijas uzņēmumi. Brisele ieguldīs aptuveni 450 miljonus eiro, kas ir trīsreiz vairāk, nekā iepriekšējā pārskata periodā. Privāto uzņēmumu solītais gan pagaidām nav līdzvērtīgs - tie līdz šim pauduši apņemšanos ieguldīt 270 miljonus.
Programmas mērķi ir, tostarp, uz pusi samazināt dzelzceļa transporta ekspluatācijas, apkopes, atjaunošanas un citas izmaksas, divreiz palielināt pārvadāšanas apjomus, kā arī stiprināt šī transporta veida uzticamību. Eiropas Savienības transporta komisārs Sīms Kallass arī uzsvēra, ka bieži vien problēmas rodas, jo dzelzceļa infrastruktūra nav pietiekami integrēta ar citiem transporta veidiem, un arī tas ir jāmaina:
„Lai cik labi ir dzelzceļi, tiem ir jābūt savienotiem arī ar citiem transporta veidiem. Tas ir vēl viens bieži vājais punkts. Tāpēc mēs cenšamies uzlabot loģistiku un pilnveidot savienojumus starp dzelzceļu, ostām un autoceļiem. Visbeidzot, 21. gadsimta vilcieniem ir vajadzīga 21. gadsimta biļešu sistēma un ceļojuma plānošana. Mēs vēlamies apvienot biļešu iegādes sistēmas dzelzceļam un tās sasaistīt ar citiem transporta veidiem," skaidroja Kallass.
Paredzēts, ka nākamajos septiņos gados uzsvars tiks likts uz piecām jomām. Tās būs - lieljaudas vilcienu izstrāde, automātiskā satiksmes pārvaldība un kontrole, infrastruktūras kvalitātes uzlabošana, IT risinājumi vienotākām biļešu iegādes un plānošanas sistēmām, kā arī loģistikas uzlabošana kravu pārvadājumiem.
