Sūdzības par ļoti asu konkurenci ar Ķīnas un Indijas tērauda ražotājiem Eiropas metalurģijas uzņēmumi izsaka jau ilgāku laiku, tomēr šā gada sākumā vērojamais cenu kritums tirgū ražotājus pamudinājis ķerties pie kardinālākiem soļiem – kritiskā situācija jau ir pamudinājusi daudzus tērauda ražotājus bargi kritizēt Eiropas institūcijas par bezdarbību un apsvērt protesta akcijas.
EK tomēr apgalvo, ka seko līdzi situācijai un ir gatava uzsākt izmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka konkurence starp ražotājiem ir godīga.
"Šķiet, ka tērauda industrijā kopumā ir gan problēmas, kas saistītas ar pārprodukciju, gan arī pārāk lielām jaudām, tomēr tās pastiprina vēl arī citas problēmas.
Mēs no tērauda industrijas esam saņēmuši vēstuli, kurā tiek vēstīts par vairākām problēmām nozarē, kurām jau paši iepriekš esam pievērsuši uzmanību. Mēs, Eiropas Komisija, izmantosim visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem industrijas spēlētājiem un lai atbalstītu industriju," norādīja EK pārstāve Lusia Kodē.
EK pārstāve neizslēdza iespēju, ka Eiropas tērauda ražotāji varētu saņemt atbalstu arī nākotnes investīcijām no Eiropas Savienības šobrīd intensīvi īstenotajām ekonomikas stimulēšanas programmām.
"Mēs šo situāciju esam sākuši pārrunāt arī ar mūsu tirdzniecības partneriem, un esam apņēmušies izmantot gan mums visus pieejamos tirgus aizsardzības mehānismus, gan arī pievērsīsim uzmanību, lai industrijai būtu pieejams investīcijas, piemēram, no tā sauktā Junkera plāna, programmu līdzekļiem, kā arī meklēsim citus ceļus, lai atbalstītu šo energointensīvo industriju," sacīja Kodē.
Diskusijas par metalurģijas nozares nākotni ir aktuālas arī Latvijā, jo kopš gadu mijas būtiski draudi izveidojušies arī Latvijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" tālākajai darbībai. Nozares eksperts, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš iepriekš Latvijas Radio atzina, ka Latvijā uzņēmumu apdraud gan vietējie tirgus apstākļi, kas saistīti ar salīdzinoši augstām elektrības cenām, gan arī globālā tirgus norises.
"Metalurģijā nav tā labākā situācija, to es godīgi varu atzīt, jo, piemēram, Lielbritānijā daudzi uzņēmumi jau ir slēgti. Un, dabīgi, tās izmaksas vecajai Eiropai ir stipri palielas,
un jārēķinās ar to, ka Ķīnas produkcija nāk iekšā straumēm, tā ir stingri lētāka, un ne tikai no Ķīnas, bet arī citām valstīm," atzina Rantiņš.
Lai gan galvenokārt Ķīnas metalurģijas nozares ražotāju konkurences priekšrocības globālajā tirgū tiek saistītas ar lētāku darbaspēku un enerģiju, nozares uzņēmumi uzskata, ka kopumā Ķīnas ražotājiem savu vietu pasaules tirgū ir palīdzējušas iekarot arī dāsnas subsīdijas.
