ES un eirozona
Saskaņā ar jaunāko ekonomikas prognozi ES ekonomika šogad samazināsies par 7,4% un 2021. gadā pieaugs par 6,1%. Savukārt eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts rekordliels samazinājums par 7,7%, bet 2021. gadā tā pieaugs par 6,3%.
Izaugsmes prognozes ES un eirozonai ir koriģētas lejup par aptuveni deviņiem procentpunktiem, salīdzinot ar 2019. gada rudens ekonomikas prognozi.
Pilnīgi visas ES valstis šogad piedzīvos iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu: vislielākais tas būs Grieķijā, Itālijā, Spānijā – vairāk nekā 9%. Bet vismazākais ekonomikas kritums gaidāms Polijā – tikai 4,3%, toties tur strauji pieaugs bezdarbs. Grieķijas un Spānijas līmeni gan neviens nesasniedz – tur bez darba šogad paliks gandrīz piektdaļa strādājošo.
“Kopumā – ja mēs skatāmies uz Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, ekonomikas kritums varbūt kopumā ir mazāks nekā, piemēram, Dienvideiropas valstīs. Bet tajā paša laikā bezdarba pieaugums ir straujāks, ko nosaka elastīgākas darba tirgus struktūras centrālā un austrumu Eiropas valstīs, Līdz ar to, vērtējot dažādus ekonomikas parametrus, tā aina iezīmējās niansētāka," LTV komentēja EK prezidentes izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”).
Vācija gan nav top3 “mazākā recesija”, bet, ņemot vērā, ka Vācija ir Eiropas ekonomikas lokomotīve, svarīgi redzēt, ka tās ekonomika piedzīvos ne pašu lielāko samazinājumu – 6,5%.
Šīs ir tikai prognozes, un eksperti atzīst, ka šoreiz ir bijis īpaši grūti prognozēt, jo daudz ir atkarīgas no vīrusa izplatības apjomiem, bet to apgrūtina nepilnīga statistika. Krīzes ietekme uz saimniecisko darbību ir vērtēta reālajā laikā, izmantojot arī nestandarta metriku.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ekonomikas kritums šogad būs krietni lielāks nekā 2009.gadā finanšu krīzes laikā, kad ES ekonomika samazinājās par 4,5%.
Prognozes arī sola diezgan strauju ekonomikas atveseļošanos nākamgad. Pieaugums tomēr gaidāms mazāks par to, kāds šogad būs kritums. Daudz kas būs atkarīgs arī no tā, cik veiksmīgi valstīm izdosies īstenot ekonomikas atveseļošanas plānus.
Latvija
Tikmēr Latvijas ekonomika šogad saruks par 7%, kas gan ir mazāk nekā prognozējamais ekonomikas kritums ES kopumā.
Latvijas ekonomiku visvairāk negatīvi ietekmē eksporta un investīciju kritums. Turpretī par labu ir nācis tas, ka valdība ārkārtas situācijas laikā ir ieviesusi salīdzinoši mērenus ierobežojumus. Tas ir ļāvis saglabāt diezgan stabilu iekšējo patēriņu.
Tiek prognozēts, ka ekonomikas kritumam šogad sekos samērā strauja atgūšanās nākošgad. 2021. gadā Latvijā ekonomikas pieaugums tiek prognozēts 6,4% apmērā, bet ES kopumā – 6,1%.
“Taču ar šo [2020. gada] prognozi ir saistīta ievērojama nenoteiktība, jo tā veikta, pieņemot, ka Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi būs koncentrēti gada pirmajā pusē un, tos pakāpeniski atvieglojot, ekonomika sāks atgūties jau gada otrajā pusē,” paziņojumā medijiem norādīja Dombrovskis.
Nodokļu ieņēmumu krituma un valsts atbalsta pasākumu dēļ Latvijas budžeta deficīts 2020. gadā pieaugs līdz 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). ES valstu vidējais budžeta deficīts sasniegs 8,3% no IKP.”
Starp Baltijas valstīm vislielāko ekonomikas samazinājumu prognozē Lietuvai – 7,9%. Igaunija ar 6,9% ir līdzīgā situācijā kā Latvija. Bet nākamgad pieaugums Lietuvai prognozēts par 7,4%, Igaunijai – 5,9%.
Tiesa, Igaunijā tiek gaidīts visstraujākais bezdarba kāpums Eiropā.
No Baltijas valstīm vislielākais bezdarbs gaidāms Lietuvā – 9,7%, Igaunijā – 9,2%, bet Latvijā – 8,6%.
Nākamgad atgriezīsies izaugsme?
Nākamgad gan mūsu valstī, gan citviet Eiropā tiek prognozēta strauja izaugsme. Tomēr tā būs iespējama tikai, ja valdībām rudenī nenāksies atkal pastiprināt ierobežojumus jaunā vīrusa uzliesmojuma dēļ.
“Bet šeit daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā tiks īstenota ekonomikas stimulēšana. Pašreiz mēs Eiropā jau esam pieņēmuši ļoti daudzus krīzes ierobežošanas pasākumus kopumā 3,4 triljonu eiro apmērā. Tie ir apmēram 25% no Eiropas IKP. Un tas neskaitot tos pasākumus, ko īsteno Eiropas Centrālā banka,” sacīja Dombrovskis.
Papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir gaidāmi arī jaunajā atgūšanās fondā, ko Eiropas Komisija gatavojas prezentēt tuvāko nedēļu laikā. Pamatīgas investīcijas būšot paredzētas arī Eiropas Savienības budžetā nākamajiem septiņiem gadiem.
Jāpiebilst, ka atšķirībā no Eiropas vai ASV Ķīnā šogad tiek prognozēta 1% izaugsme. Tas ir krietni mazāk, nekā parasti. Tomēr apliecina arī to, ka Ķīna varētu būt pirmā valsts pasaulē, kas varētu pārvarēs koronavīrusa radīto ekonomisko krīzi.
