EK samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi, bet Latvijas prognozi nemaina

Eiropas Komisija (EK) otrdien samazināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar Ķīnas tautsaimniecības pieauguma tempa palēnināšanos un ASV īstenotajiem protekcionisma pasākumiem, turpretim Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi EK atstājusi nemainīgu.

ĪSUMĀ:

  • EK samazina eirozonas ekonomikas izaugsmi no 1,3% uz 1,2%, bet Latvijas prognoze joprojām ir 3,1%.
  • EK paredz augstāku ekonomikas izaugsmi 2020. gadā.
  • Paredzams, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties.
  • Inflācija eirozonā šogad saruks līdz 1,6 %.
  • Prognozēts, ka valsts parāds ES turpinās samazināties.
  • EK norāda arī uz vairākiem riskiem.

EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,2%, nevis 1,3%, kā tika prognozēts iepriekš. Tikmēr Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam EK atstāja 3,1% apmērā.

Līdz šim attīstību nodrošināja augstais investīciju līmenis, ko pamatā veidoja Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve. Turpmākajos gados nāksies paļauties uz privātā sektora investīcijām. Būtiska problēma Latvijā ir arī darbaspēka pieejamība un aizvien zemais ražīgums. Latvijas Televīzijas aptaujātie ekonomisti uzsver – pārsteigumu EK prognozēs nav. Tomēr valsts nav izmantojusi šo periodu bezdeficīta budžeta ieviešanai.

"Tas nav nekas negaidīts, jo nevar vienlaidus augt. Pašreizējā brīdī tas viedoklis ir tāds, ka tas ir vienreizējs iekritiens un izaugsme atgriezīsies, bet izaugsme kļūs lēnāka. Ja skatāmies uz EK prognozēm, tad tas stāsts ir līdzīgs," stāstīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

"Tas var nozīmēt, ka budžetā papildu naudas nebūs. Tiem solījumiem, kam nauda ir apsolīta, šie līdzekļi būs jāmeklē, vai nu pārdalot vai pārskatot ieņēmumus, vai būs jāmeklē citi pasākumi, kā viņus finansēt, jo skaidrs, ka ekonomikas izaugsme nebūs tik strauja, lai radītu lielus papildu līdzekļus budžetā, ar ko finansēt dažāda veida vajadzības," skaidroja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica:

"Eiropas ekonomika uzrāda labu noturību, saskaroties ar ārējiem faktoriem, kas nav labvēlīgi ekonomikas izaugsmei, tai skaitā tirdzniecības spriedzi. Paredzams, ka ekonomikas izaugsme turpināsies visās ES dalībvalstīs un nākamgad paātrināsies, pateicoties stabilam iekšzemes pieprasījumam un uzlabojoties nodarbinātības rādītājiem un mazākām finansēšanas izmaksām.

Tomēr joprojām pastāv riski attiecībā uz perspektīvām. Attiecībā uz ārējiem faktoriem tas ietver turpmāku tirdzniecības konfliktu saasināšanos un nestabilitātes riskiem attīstības tirgos, jo īpaši Ķīnā.

Mums Eiropā būtu jāpievērš uzmanība tam, ka, iespējams, "Brexit" varētu notikt bez vienošanās un ka iespējama valsts un banku saiknes atgriešanās."

Savukārt Ekonomikas  un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī sacīja, ka vajadzētu būt gataviem vajadzības gadījumā sniegt lielāku atbalstu ekonomikai kopā ar turpmākām izaugsmi veicinošām reformām. "Pirmām kārtām ir jāizvairās no ieslīgšanas protekcionismā, kas tikai pastiprinātu pastāvošo sociālo un ekonomisko spriedzi mūsu sabiedrībā," uzsvēra Moskovisī.

IKP lejupslīdei vajadzētu beigties 2019. gadā

Tā kā paredzams, ka šogad un nākamgad pasaules tirdzniecība un izaugsme joprojām būs vājāka, salīdzinot ar 2017. gadā pieredzēto riska tempu, ekonomikas izaugsme Eiropā būs pilnībā atkarīga no iekšzemes darbības, informēja EK. Tagad ir nodarbināti vairāk eiropiešu nekā jebkad, un ir sagaidāms, ka nodarbinātības pieaugums turpināsies, lai gan lēnākā tempā. EK paredz, ka kopā ar algu pieaugumu, mērenu inflāciju, labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem un atbalstošiem fiskālajiem pasākumiem dažās dalībvalstīs tam vajadzētu stimulēt iekšzemes pieprasījumu.

Kopumā tiek prognozēts, ka ES šogad IKP pieaugs par 1,4 % un eirozonā - par 1,2 %.

Paredzams, ka 2020. gadā nelabvēlīgie vietējie faktori izzudīs un ekonomiskā aktivitāte ārpus ES atjaunosies, ko atbalstīs labvēlīgāki globālie finanšu apstākļi un politikas stimuli dažās jaunietekmes ekonomikās.

Tiek prognozēts, ka nākamgad IKP pieaugums palielināsies līdz 1,6 % ES un 1,5 % eirozonā.

Arī 2020. gada rādītājus labvēlīgi ietekmēs lielāks darbadienu skaits gadā.

Bezdarba līmenis turpina samazināties

Neraugoties uz izaugsmes palēnināšanos 2018. gada beigās, darba tirgus apstākļi turpināja uzlaboties. Lai gan bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs joprojām ir pārāk augsts, ES tas ir samazinājies līdz zemākajam līmenim (2019. gada martā — 6,4 %), kas reģistrēts kopš mēneša datu sērijas sākuma 2000. gada janvārī. Bezdarba līmenis eirozonā pašlaik ir zemākais kopš 2008. gada. Tomēr paredzams, ka nākamajos divos gados nodarbinātības pieauguma temps palēnināsies, jo dominēs mērenākas izaugsmes ietekme un pagaidu fiskālie pasākumi dažās dalībvalstīs.

Paredzams, ka bezdarba līmenis ES 2019. gadā turpinās samazināties un 2020. gadā tas sasniegs 6,2 %.

Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis eirozonā 2019. gadā samazināsies līdz 7,7 % un 2020. gadā līdz 7,3 %, kas ir mazāk nekā pirms krīzes sākuma 2007. gadā.

Inflācija vēl aizvien ir zema

Sagaidāms, ka inflācija eirozonā šogad saruks līdz 1,6 % pirms atkal pakāpties līdz 1,7 % 2020. gadā. Eirozonas nominālā inflācija samazinājās no 1,9 % 2018. gada pēdējā ceturksnī līdz 1,4 % šā gada pirmajā ceturksnī saistībā ar enerģijas cenu zemāku pieaugumu.

Ņemot vērā to, ka enerģijas cenu inflācija turpinās samazināties turpmākajos ceturkšņos un nav pierādījumu, ka lielāks algu pieaugums ir veicinājis pamatā esošo cenu spiedienu, tiek prognozēts, ka eirozonas inflācija (Saskaņotais patēriņa cenu indekss) 2019. un 2020. gadā sasniegs 1,4 %.

Valsts parāds turpinās samazināties, neraugoties uz zemāku izaugsmi

Tiek prognozēts, ka lielākajā daļā dalībvalstu parāda attiecība pret IKP 2019. un 2020. gadā samazināsies, jo deficīts joprojām ir zems, un nominālajam IKP pieaugumam vajadzētu būt augstākam par nesamaksāto parādu vidējo procentu likmi.

Pieņemot, ka politika netiek mainīta, sagaidāms, ka eirozonas parāda attiecība pret IKP samazināsies no 81,5 % 2018. gadā līdz 80,2 % 2019. gadā un 78,8 % 2020. gadā.

Sagaidāms, ka eirozonas kopējā parāda attiecība pret IKP samazināsies no 87,1 % 2018. gadā līdz 85,8 % 2019. gadā un 84,3 % 2020. gadā.

Paredzams, ka kopējais valsts budžeta deficīts ES pieaugs no 0,6 % no IKP 2018. gadā līdz 1 % 2019. un 2020. gadā. Sagaidāms arī, ka eirozonā tas nedaudz palielināsies no 0,5 % no IKP 2018. gadā līdz 0,9 % 2019. gadā un saglabāsies nemainīgs 2020. gadā, pieņemot, ka netiks veiktas nekādas politikas izmaiņas.

Pieaugums šogad galvenokārt ir saistīts ar lēnāku IKP pieaugumu un ekspansīvu fiskālo politiku dažās dalībvalstīs.

Riski attiecībā uz perspektīvām joprojām ir ievērojami

Joprojām pastāv vērā ņemami riski, kas apdraud perspektīvas, uzsvēra EK. Protekcionisma pasākumu risks visā pasaulē, kā arī pasaules IKP pieauguma un tirdzniecības palēnināšanās varētu izrādīties noturīgāka, nekā gaidīts, jo īpaši tad, ja Ķīnas izaugsme radīs vilšanos. Eiropā pastāv risks, ka vienošanās par "Brexit" netiks panākta, un pastāv iespēja, ka pagaidu traucējumi, kas pašlaik ietekmē ražošanu, varētu izrādīties noturīgāki. Pastāv arī risks, ka politiskās nenoteiktības palielināšanās un mazāk izaugsmi veicinošas politikas rezultātā varētu samazināties privātā sektora ieguldījumi.

Pozitīvi ir tas, ka privātais patēriņš un ieguldījumi ES varētu izrādīties noturīgāki, nekā gaidīts, jo īpaši, ja uzņēmumu un patērētāju uzticēšanos mazāk ietekmētu nenoteiktība un vietējās grūtības, un ja valstīs, kurās ir fiskālās manevrēšanas iespējas un izaugsmi veicinošas reformas, tiktu veikti fiskālās politikas pasākumi, kas pārsniegtu prognozēto.

Par Apvienoto Karalisti – tehnisks pieņēmums par 2019. gadu

Ņemot vērā pašlaik notiekošo Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesu, prognozes par 2019. un 2020. gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības modeļos starp 27 ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti nekas nemainīsies. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar procesu, kas norisinās, pamatojoties uz 50. pantu.

Konteksts prognozes veidošanā

Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 2019. gada 24. aprīlī. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 23. aprīlim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta. Nākamā Eiropas Komisijas prognoze būs IKP un inflācijas aplēšu atjauninājums 2019. gada vasaras ekonomikas prognozē. 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti